“Mans dzīvesstāsts ir līdzīgs. Esmu redzējis, kā mamma ir fiziski ietekmēta...,” stāstīja Edijs.
Zinot, kā ir tad, kad vajag palīdzību, tagad Edijs kopā ar domubiedriem pēc darba brīvajā laikā palīdz citiem. Viņa dibinātajai biedrībai “Palīdzēsim viens otram”, palīdzību lūdz dažādu iemeslu dēļ. Dažkārt tās ir krīzes situācijas pēc ugunsgrēka, trūkums.
Taču pēdējā laikā biedrības redzeslokā nonākušas uzkrītoši daudz jauno māmiņu, kas aizgājušas no vardarbīgām attiecībām.
“Nezinu, kāpēc tieši šāds skaits, jo mums viņš aug. Pagājušajā nedēļā bija 21 gadījums, tagad jau ir 27,” stāstīja Edijs.
Edija dibinātajā biedrībā “Palīdzēsim viens otram” brīvprātīgi darbojas aptuveni 60 domubiedru.
Viņa kolēģis Valdis Rozenbergs LTV izrādīja plašo noliktavu Rīgā, ko kāds uzņēmums biedrībai ļauj izmantot bez atlīdzības.
Jaunie vīrieši stāstīja par nesakārtotu atbalsta sniegšanas sistēmu, kas atšķiras atkarībā no katras pašvaldības rocības un darbinieku personiskās iesaistes. Viņi novērojuši, ka nereti sievietes ar maziem bērniem, bēgot no vardarbīgām attiecībām, paliek bez pajumtes. Ir reizes, kad palīdz pašvaldība, bet ne vienmēr.
“Lielākajā daļā gadījumu cilvēki, kas nonāk šādā situācijā, nav spējīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi, nodrošināt visu nepieciešamo, un šādas palīdzības valstiskas programmas, manuprāt, nav,” sacīja Valdis.
Pavisam nesen biedrība palīdzējusi jaunajai māmiņai, kurai aizejot, dzīvesbiedrs nav ļāvis paņemt pat bērna mantas.
“Šis vīrs bija nakts laikā izmetis meiteni ar zīdaini uz rokas. Policija atbrauca, ļāva paņemt tikai standartlietas. Tas bija viens zeķu pāris.. Viņa bija sapirkusi drēbītes, un tas vīrs apmeklējuma laikā paņēma vienu zābaciņu un aizgāja, bet viņam nav lieguma tuvoties, jo sociālais dienests uzskata, ka bērniem vajag tēvu, kurš šādi rīkojas,” stāstīja Edijs.
Dienestu darbinieku personīgais viedoklis, nespēja elastīgi rīkoties ir iemesls, kāpēc palīdzības organizācijām joprojām ir daudz darba.
Biedrību palīdzību nereti izmanto arī vairāki sociālie dienesti, kas lūdz palīdzību savu novadu iedzīvotājiem.
“Lai cik tas dīvaini neliktos, ļoti aktuāla joprojām ir pārtika. Mainoties sezonai, tie ir apavi un apģērbi, kas ir dārgāki,” stāstīja Valdis.
“Cilvēki diemžēl bieži jūtas vainīgi, ka netiek galā, cilvēkiem ļoti grūti ir paprasīt palīdzību. Daudz vieglāk ir iedot, nekā pajautāt,” viņš piebilst.
Abi vīrieši stāstīja – viņi rūpīgi uzmana, lai palīdzība nonāk pareizajās rokās, iesaistās, lai palīdzētu pārvarēt krīzi. Viņu lielākais prieks par tiem palīdzības saņēmējiem, kas, tiekot ārā no krīzes, vēlāk palīdz citiem.
