Darbu ar pilnu jaudu atsācis uzņēmums “Kuldīgas tekstils”. Šeit vīruss uzliesmoja vispirms. No 121 darbinieka saslima 29. Visvairāk Covid-19 skāra tieši šuvējas – slimoja 27. Tagad kopīgas kafijas pauzes vairs nenotiek. Tikai šūšana.
“Mums starp šūšanas līnijām ir salikti plastikāta paneļi. Meitenes ir informētas, ka tusēties nevar. Ienākot telpās ir dezinfekcijas līdzeklis – bezkontakta. Ik pa brīdim es atgādinu – meitenes, nekas nav beidzies! Tā lieta ir nopietna. Nav viņš pazudis, nedod dievs, atkal parādīsies,” stāsta ražotnes vadītāja Jolanta Krūmkalne.
Kafejnīcās svecītes uz galda iedegtas darbinieku priekam un noskaņai. Vietējās kafejnīcās un ēstuvēs piesēst nedrīkst. Viss, viss tiek dots līdzi trauciņos, cilvēki nāk un kafejnīcas turpina strādāt.
Pamazām ieliņās parādās arī tūristi. Ja tā var nosaukt, piemēram, rīdziniekus. “Gribējās citā sezonā paskatīties uz Kuldīgu. Ļoti patīkami, ka var izbaudīt,” saka Jūlija.
Covid-19 pilsētā uzliesmoja septembra beigās. Šī bija pirmā pašvaldība valstī, kur pūļa jeb liela daudzuma testēšanai izmantoja, nevis nazālās zondes, bet siekalu pārbaudi. Saslimušo skaits bija liels – pāri par 100, bet tas palīdzēja aptvert – cik daudziem jādodas izolācijā.
“Tas nav beidzies, vīruss ir blakus, bet no siekalu testiem ieguvām. Tas nostrādāja labi,” saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja (JV) Inga Bērziņa.
Brīdī, kad Kuldīga slimoja, dzīve apstājās. Viesu namos atteica rezervācijas. Kafejnīcas bija tukšas. Arī tagad pilsētā redzami uzraksti par darba pārtraukšanu. Taču vismaz pašvaldībā par kāda uzņēmēja bankrotu ziņu nav. Drīzāk otrādi – uzņēmēji pārorientējas. Ja nevar ar viesmīlību nodarboties savā iestādē, gatavo pārtiku līdzņemšanai.
Pilsētā uzskata – viņus no vēl lielāka saslimušo skaita izglāba tieši atklātība, nevis strausa politika.
