ĪSUMĀ:
- Saeima grozīja likumu, tas ļautu ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domei strādāt ilgāku termiņu.
- Pēc vairāk nekā 40 Saeimas deputātu lūguma prezidents apturēja likuma izsludināšanu.
- CVK jāizsludina parakstu vākšana referendumam par šīm likuma grozījumiem.
- Latkovskis: Parakstus, visticamāk, nesavāks.
- Koalīcija jautājumu varētu apspriest nākamā gada sākumā.
Pagājušajā nedēļā Saeimā pēc garākām diskusijām tika pieņemti likuma grozījumi par ilgākām pašvaldības pilnvarām ārkārtas vēlēšanu gadījumā, kas pieļautu Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz vairāk nekā 5 gadiem.
Taču, pamatojoties uz vairāk nekā 40 deputātu parakstītu lūgumu apturēt izmaiņu publicēšanu uz diviem mēnešiem, prezidents pieņēmis šādu lēmumu, norādīja Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.
“Tā ir Saeimas mazākuma konstitucionāla tiesība noteiktos gadījumos prasīt kāda likuma publicēšanas apturēšanu un nodot parakstu vākšanai, lai būtu iespēja tautai nobalsot. Valsts prezidents respektē šīs parlamentārā mazākuma tiesības,” iepriekš norādīja Pleps.
Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis vērtēja, ka iedzīvotāju paraksti par likumu grozījumu atcelšanu, visticamāk, netiks savākti.
Jautājumu koalīcija, visticamāk, citu starpā apspriedīs, Saeimai un valdībai atsākot darbu nākamajā gadā.
“Viens ir pilnīgi droši, tas izmaina situāciju tādā ziņā, ka izmaina datumus, kuros bija iecerēts pieņemt attiecīgos likuma grozījumus par Rīgas domes atlaišanu. Tas maina arī situāciju attiecībā uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Manā skatījumā ir skaidrs, ka dome tiks atlaista, bet jautājums ir, kad notiks šīs ārkārtas vēlēšanas. Tie ir visi tie jautājumi, kurus kopā ar atbildīgo ministru koalīcijā arī apspriedīsim pēc svētkiem,” sacīja Latkovskis.
Lai arī koalīcijas partijai "KPV LV" bija pretēja nostāja par pieņemtajiem grozījumiem par pašvaldību ārkārtas vēlēšanām, partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens norādīja, ka valdības stabilitāti tas nav ietekmējis un dienas kārtībā paralēli Saeimā izskatāms jautājums par Rīgas domes atlaišanu.
“Par Rīgas domes vēlēšanām savukārt mēs joprojām uzskatām, ka nav pamata atlaist, un šīs diskusijas būs dienas kārtībā, 16. janvārī Saeimas sēdē otrajā lasījumā tas ir virzīts kā steidzams. Es ceru, ka tiks ņemts vērā tas, ko norāda Juridiskais birojs, un šī virzība varbūt pamainīs savu dinamiku,” pauda Pucens.
Saskaņā ar Satversmi šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāks, tad likums tiks publicēts.
Centrālā vēlēšanu komisija piektdien lems par parakstu vākšanas izsludināšanu.
KONTEKSTS:
Saeima 19. decembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pēc garākām diskusijām pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā. Pēc deputātu lūguma prezidents šo likuma grozījumu publicēšanu apturēja.
Tāpat Saeimas vairākums pēc garām diskusijām 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai.
Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
