Viņa skaidroja, ka bijuši vien divi gadījumi, kad birojam nācies pievērst pastiprinātu uzmanību un sākt pārbaudes par iespējamiem pārkāpumiem. Pamatā tie saistīti ar neatļautu reklāmas izvietojumu vēlēšanu dienā.
Dienas laikā KNAB saņēma aptuveni 10 signālus, kas liecināja par iespējamiem pārkāpumiem, taču tikai divos gadījumos saskatīja nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību, un abi gadījumi ir saistīti ar to, ka tirdzniecībā aizvien bija iespējams iegādāties preses izdevumus, kuros, iespējams, ir iekļauta politiskā reklāma, informēja Vilsone.
KNAB pārstāve atgādināja, ka šajā klusajā periodā – piektdien un sestdien - saskaņā ar likumu tirdzniecībā nevar atrasties preses izdevumi, kuros ir iekļauta politiskā aģitācija.
Tāpat KNAB sestdien saņēma vairākus sociālo tīklu lietotāju komentārus saistībā ar partiju un deputātu kandidātu publicētajiem ierakstiem sociālajos tīklos. Taču Priekšvēlēšanu aģitācijas likums aizliedz publicēt tieši apmaksātu saturu, bet sociālajos tīklos nav aizliegts bez maksas komunicēt ar auditoriju, skaidroja Vilsone.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
