"Es esmu sapratis, ka diemžēl tas nav tikai algas jautājums, bet arī attieksmes un visas sistēmas jautājums. Veselības ministrijai ir liels izaicinājums - kā ieviest lielāku caurskatāmību algām. Valdība [pati] ārstiem naudu nedod. Tā ir necaurskatāma sistēma. Es neuzskatu, ka šeit kāds jāvaino, taču skaidrs, ka mums būtu vajadzīgs labs audits [tam], kā tā nauda tiek sadalīta. Mēs turpināsim strādāt, bet vienlaikus sistēma ir jāpadara efektīvāka," pauda Kariņš.
Premjers uzsvēra, ka, lai gan veselības aprūpes nozare ļoti ilgi nav tikusi pietiekami finansēta, pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Savukārt Saeima iepriekš pieņēmusi lēmumu bez seguma un jau tad Finanšu ministrija paudusi brīdinājumu, ka tas nav izpildāms.
KONTEKSTS:
Pašlaik Saeimas deputātu rokās ir valdības akceptētais 2020. gada valsts budžeta projekts. Galīgajā lasījumā budžetu cer pieņemt 13.-14. novembrī. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jābūt 120 miljoni eiro. Taču tā vietā Veselības ministrijas prioritātēm paredzēti 50 miljoni eiro, tostarp 42 miljoni mediķu algām.
Tāpēc mediķi solījuši protesta akcijas, tostarp 7. novembrī piketēs un dosies vienas dienas atvaļinājumā. Ja cerēto neizdosies panākt, pieļauj arī parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. Otrdien, 6. novembrī, pēc tikšanās ar premjerministru, veselības un finanšu ministriem Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis paziņoja, ka risinājums joprojām nav panākts. Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") pēc tikšanās norādīja, ka ir jādomā par veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumiem, jo solītos 20% pie algas ārstniecības personām pielikt nav iespējams.
