Bēdīgu slavu šis bērnunams iemantoja pērn novembrī pēc Latvijas Radio un „Aizliegtā paņēmiena” kopīgi īstenotā žurnālistikas eksperimenta „Zīdaiņu aukle”. Noslēdzoties disciplinārlietas pārbaudēm, decembrī amatu zaudēja iepriekšējā filiāles „Rīga” direktore Marija Ziņina, bet pret visus aprūpes centrus Rīgā uzraugošo direktori Inesi Pauderi kopumā rosinātas trīs disciplinārlietas un viņai izteikti divi rājieni.
Kapseļu ielas filiālē par aukli Dzene strādā jau 15 gadus, savukārt vadītājas pienākumus viņa sāks pildīt 5.martā, pēc darba attiecību pārtraukšanas Augstākajā tiesā.
“Viņa ir filiāles „Rīga” darbiniece, kura strādāja jau ilgstoši filiālē, un viņa pieteicās šajā konkursā, un mēs dodam iespēju cilvēkam. Sauc viņu Ilze Dzene,” stāsta konkursa atlases komisijas vadītāja un valsts sociālās aprūpes centra „Rīga” vadītājas pienākumu izpildītāja Elvīra Kisele.
“Mēs veicām pārrunas ar katru no pretendentiem, kuri iepazīstināja ar savu vīziju par iestādes attīstību. Parādījās izpratne par iestādes problēmām un daudzām lietām. Šis cilvēks ir iekšā, viņa saprot visas lietas, kas notiek filiālē. Līdz ar to cilvēkam ir dota iespēja, varbūt viņa būs tas īstais cilvēks, kas varēs vadīt to iestādi,” sacīja Kisele.
Intervijā LTV Dzene saka, ka sabiedrisko mediju izgaismotās problēmas bērnunamā viņai nav bijis pārsteigums: “Iespējams, mediji šo situāciju saasināja. Saasinājumam vajadzēja būt, vajadzēja notikt, un mediji spilgti atainoja situāciju namā ar darbinieku trūkumu, darbinieku nepietiekamību, ar to, ka darbinieku nepietiekamības dēļ nespēj nodrošināt bērnu elementārās prasības. “
Skaidrojot savas prioritātes jaunajā amatā, Dzene pauž, ka vēlas uzlabot bērnu vidi, lai tā būtu droša, patīkama un cieņpilna. Viņa arī plāno uzrunāt darbiniekus un arī sabiedrību: “Runājot par attieksmi pret sevi, bērnu, sabiedrību kopumā. Uzrunāt sabiedrību, ka tas, kas redzēts namā pēc “Aizliegtā paņēmiena”, tā ir sabiedrības atbildība un sabiedrības iniciatīvai ir jābūt lielākai.
Nevar tā būt, ka mēs nopeļam šī brīža nama darbiniekus, bet tajā pašā brīdī nenāk ar aktīvu darbību namā.”
“Man ir daudz ir šie mērķi. Sākumā es ar darbiniekiem vēlos pārrunāt situāciju. Tas, kā es redzu, kā var nākt brīvprātīgais namā – ir jāizvirza bērnunamam vīzija par to, kas ir vajadzīgs, par, iespējams, brīvprātīgo piesaisti konkrētam bērnam. Joprojām ir šis brīvprātīgo trūkuma resurss, un, piesaistot brīvprātīgo katram bērnam, tur būs tā atgriezeniskā saite. Viņi varēs stāstīt par bērna vajadzībām un to, kā šo bērnu varētu attīstīt,” sacīja Dzene.
