Kāpēc SAB grib ierobežot zinātnieku darbu?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 3 mēnešiem.

Saeimā 14.februārī pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā paredzēja, ka zinātniekiem būtu jāpārtrauc pētījumi, ja tie pēc valsts drošības iestādes atzinuma rada draudus nacionālajai drošībai. Šodien Valsts prezidents minētos grozījumus neizsludināja, norādot, ka likumdevēja pienākums ir rast risinājumu situācijām, kad saskaras zinātniskās darbības un nacionālās drošības intereses. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) skaidro, ka minētos grozījumus rosinājis Krievijas spiegu aktivitāšu dēļ.

Satversmes aizsardzības biroja skaidrojums, kādēļ tika rosināti minētie grozījumi Zinātniskās darbības likumā.

Grozījumu izstrādes pamatojums
Satversmes aizsardzības biroja likuma 1.panta pirmajā daļā un 7.panta 6.punktā un Valsts drošības iestāžu likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts uzdevums valsts drošības iestādēm, tajā skaitā Satversmes aizsardzības birojam, aizsargāt valsts zinātnisko un tehnisko potenciālu.

Satversmes aizsardzības birojs pretizlūkošanas darba ietvaros ir konstatējis atkārtotus ārvalstu izlūkdienestu centienus piekļūt ar aktuāliem zinātniskiem pētījumiem saistītai informācijai. Izlūku interesi raisījusi arī Latvijas iesaistīšanās Eiropas Kosmosa aģentūras darbā.

Iniciatīvu konkrēto likuma grozījumu izstrādei rosināja SAB pretizlūkošanas darbā konstatētās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālā izlūka Sergeja Jakovļeva aktivitātes. Kā SAB ziņoja jau savā 2010.gada darbības pārskatā, laikā no 2000. līdz 2008.gada vidum Latvijā periodiski uzturējās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš vadīja Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma izlūkošanas darbu Krievijas labā. S.Jakovļevs izlūkdarbībai izmantoja maldinošu - Ekvadorā dzimuša Portugāles pilsoņa - identitāti.

Šobrīd SAB var atklāt, ka laikā no 2004. līdz 2005.gadam S.Jakovļevs Latvijā aktīvi centās iegūt informāciju arī par zinātniskiem pētījumiem augsto tehnoloģiju, tajā skaitā, polimēru kompozītmateriālu tehnoloģiju, nanotehnoloģiju jomā. Informāciju S.Jakovļevs meklēja ne vien Latvijas Zinātņu akadēmijas, zinātnisko institūtu un augstskolu mājas lapās, bet arī kontaktējoties ar Latvijas zinātniekiem, kā rezultātā ieguva informāciju par vairākiem pētījumu projektiem.

Savu interesi par zinātnes jomu S.Jakovļevs pamatoja ar savu viltus identitāti un tai atbilstošu ieganstu – lai rietumvalstu investori varētu ieguldīt finansējumu zinātnes projektu attīstībā.

Grozījumu mērķi
SAB iesniegto Zinātniskās darbības likuma grozījumu mērķis ir jau pastāvošā tiesiskā regulējuma harmonizācija attiecībā uz zinātnisko darbību un nacionālo drošību, kā arī valsts noslēpuma aizsardzību. Otrs likuma grozījumu mērķis ir noteikt iestāžu sadarbību valsts zinātniskā potenciāla aizsardzībā, kā arī nacionālās drošības nodrošināšanā, ja to skar noteiktu zinātnisko pētījumu projektu veikšana.
Pildot likumā noteiktos uzdevumus, tajā skaitā pieprasot informāciju vai sniedzot atzinumus,  SAB neierobežo zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību.

Grozījumu izstrādes gaita
Izstrādes gaitā grozījumi tika apspriesti ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Saeimas Juridisko biroju, Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī zinātnes nozares pārstāvjiem - Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Rektoru padomi un vadošo zinātnisko institūtu vadītājiem.

Ņemot vērā to, ka Latvijas Valsts prezidents ir nodevis grozījumus Zinātniskās darbības likumā otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, Satversmes aizsardzības birojs ir gatavs turpmākām diskusijām un darbam grozījumu redakcijas precizēšanā.

Plašāk par tematu skatieties šovakar raidījumā «Panorāma».

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti