(LTV “Panorāmas” sižetā izmantots Baltijas Mediju izcilības centra video)
Ilgi gaidītais Sabiedrisko mediju pārvaldības likums, kas spēkā kopš gada sākuma, paredz veidot sabiedrisko mediju padomi. Sabiedrisko mediju uzraugs, ko saīsinājumā sauks par SEPLP [Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome], plānots kā neatkarīga un autonoma institūcija, kas pārstāvēs sabiedrības intereses. Piemēram, padome vadīs sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, to kontrolēs, taču tai nebūs tiesību iejaukties redakciju darbā.
SEPLP būs ne vairāk par trim locekļiem, kurus Saeima apstiprinās uz četriem gadiem. No tiem vienu locekli izvirzīs Valsts prezidents, vienu Saeima, bet vēl vienu nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta izveidota padome.
Tieši no pirmā padomes sasaukuma tiek gaidīts visvairāk – SEPLP būs jākļūst par pārmaiņu vadītāju, un no tās pusgada laikā cer sagaidīt plānu Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanai.
Kandidātiem prasību daudz – viens no būtiskākajiem – laba reputācija un politiskā neitralitāte.
"Šim cilvēkam ir jābūt tādam, kura viedokli vai stāju šajos jautājumos mums ir iespējams pārbaudīt, ka tā jau ir bijusi publiska. Ka tas nevar būt pēkšņs no kādas cepures izvilkts kandidāts," komentēja
Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte.
"Lieta, kas ir svarīga un būs svarīga sabiedriskajiem medijiem, lai šiem cilvēkiem uzticētos ne tikai prezidents un Saeima, bet arī sabiedriskie mediji, jo, kā zinām, tā ir būtiska lieta, kas ir atspoguļojusies, ja šie cilvēki nebūs cienīti no sabiedrisko mediju puses," norādīja Latvijas Radio valdes locekle Una Klapkalne.
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne šīm prasībām pievieno arī kandidātu spēju sekot līdzi jaunākajiem profesionālajiem pētījumiem, piemēram, dažādu viedokļu atspoguļošanā.
"Nedrīkst aizmirst par sabiedriskā medija provokatīvu lomu – eksperimentētāju – tādu, kas ar sabiedrību sarunājas līdzvērtīgi un šaubās arī par savu darbu," norādīja pētniece.
Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) sacīja, ka pašlaik nav iespējams izvirzīt vienu koalīcijas kandidātu. "Tā nebūs kaut kāda vienošanās. Šim cilvēkam ir jāapmierina viss plašais Saeimas spektrs ar savu profesionalitāti un ar savu politisko neitralitāti," viņš norādīja.
Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!") piebilda, ka Saeimas virzītajam kandidātam ir jābūt arī ar kapitālsabiedrību pārvaldības pieredzi
Diskusijā par labākā kandidāta meklējumiem izskanēja arī jautājums par atalgojumu. Saeimas pārstāvji minēja, ka tas varētu būt līdzīgs kā pašlaik Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē – vidēji 2500 eiro bruto. Pirmos kandidātu vārdus plānots plašākais sabiedrībai darīt zināmus martā.
KONTEKSTS:
Saeima pērn apstiprināja vairākus gadus skatīto Sabiedrisko mediju likumu. Tiks izveidota jauna padome, kura strādās ar sabiedrisko mediju jautājumiem. Pretēji mediju pārstāvju un pētnieku ieteikumiem tika nolemts, ka sabiedrisko mediju galveno redaktoru izvirzīs valde un apstiprinās padome. Eksperti lēsa, ka tā padomē var iekļūt politiski angažēts pārstāvis.
