Sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu. Ko tas nozīmē

Gandrīz 20 gadus pēc Igaunijas un piecus gadus pēc Lietuvas arī Latvijas sabiedriskie mediji no 2021. gada pametīs reklāmas tirgu. Sarunas par to ilgušas jau gadiem, bet tikai tagad valsts maciņā beidzot atradusies nauda, lai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV) kompensētu nenopelnīto reklāmas naudu un ļautu attīstīties jaunā kvalitātē bez mūžīgi džinkstošajām reklāmas pauzēm. 

ĪSUMĀ:

  • Nākamgad sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus.
  • Tiem kompensācijā piešķīra 8,3 miljonus eiro papildus jau pērn piešķirtajiem 5,5 miljoniem.
  • Reklāmu izņemšana nozīmē papildu 1400 stundu jauna satura.
  • Radio un televīzijai būs daudz pārmaiņu ētera plānošanā.
  • Abi mediji "spiedīs" arī uz multimediju un digitālo saturu.
  • Kaimiņvalstīs jau gadiem sabiedriskajos medijos nav reklāmu.
  • Pētniece lēš, ka politikā ilgi netika saprasta sabiedrisko mediju nozīme.
  • Joprojām nav atrisināts sabiedrisko mediju finansēšanas jautājums ilgtermiņā.

Piešķir naudu

No 1. janvāra atļautas būs tikai sabiedrisko mediju pašreklāmas, informatīvi paziņojumi par kultūras pasākumiem un “Latvijas Loto” izlozēm, kā arī tādi iestarpinājumi kā bezmaksas raidlaiks priekšvēlēšanu aģitācijai, sociālie paziņojumi un sabiedriskas nozīmes sludinājumi, aicinājumi uz labdarību un vēstījumi, kas skaidro Satversmes pamatvērtības. Tieši par pēdējo punktu bija visvairāk diskusiju sabiedrisko mediju likuma pieņemšanā, kas beidzot noslēdzās šā gada decembrī. Bet punktu šaubām par finansējumu pielika valsts budžeta pieņemšana.

Sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu. Ko tas nozīmēMāra Rozenberga

Lai arī atteikšanos no reklāmām sabiedriskajos medijos Saeima atbalstīja jau 2018. gadā, tikai decembrī kļuva skaidrs, ka nauda tam tiešām būs.

Sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus valsts budžetā piešķīra visus prasītos 8,3 miljonus eiro papildus jau pērn piešķirtajiem 5,5 miljoniem.

“Tie ir 13,8 miljoni eiro, kas pēdējo divu gadu laikā būs papildus ienākuši sabiedrisko mediju budžetā. Līdz ar to LTV nākamgad varēs saražot papildus 1000 oriģinālstundas satura, bet Latvijas Radio – papildus 400 oriģinālstundas. Tās ir 1400 oriģinālstundas jauniem raidījumiem, jaunam saturam,” pastāstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, kura vadītā institūcija pagaidām ir arī sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iziešanu no reklāmas tirgus viņš sauc par nozīmīgāko notikumu medijos kopš neatkarības atjaunošanas.

Kāds būs saturs?

“Ko tieši iegūs skatītāji un klausītāji? Pirmais un galvenais – viņi iegūs saturu, kas netiek pārtraukts ar reklāmām.

Viņi iegūs saturu, kas nav sponsorēts. Tātad – absolūti uzticamu saturu, kura būs daudz vairāk un kurš būs kvalitatīvāks nekā līdz šim,” stāstīja Āboliņš.

Kāds tad tieši šis jaunais saturs būs? Visus raidījumu nosaukumus sabiedrisko mediju vadība vēl neatklāj, lai neizjauktu iespējamās mārketinga ieceres, taču galvenās tendences ir skaidras: vairāk jaudas pētnieciskajai žurnālistikai, plašāks saturs bērniem un jauniešiem, lielāks uzsvars uz digitālās vides attīstību. Latvijas Radio vairums jauno raidījumu būs pirmā un otrā kanāla ēterā, kur reklāmu līdz šim bija visvairāk.

“Vislielākais prieks, ka būs analītisks raidījums par reģionu aktualitātēm, būs jauns raidījums par jaunākajām tehnoloģijām, un trešajā kanālā būs raidījums par kultūrpolitikas analīzi. Tie ir tādi flagmaņi, un tad ir patiešām skaisti raidījumi bērniem un jauniešiem. Būs arī interesants piedāvājums ne tikai lineārajā ēterā, bet arī citās platformās, būs dažādi podkāsti – gan par sabiedrības veselību, gan arī jauniešiem par politiku,” jauno saturu ieskicēja valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Latvijas Radio arī būtiski paplašinās multimediju daļu, jo arvien vairāk cilvēku radio saturu atrod tieši sociālajos tīklos, nevis ieslēdzot radioaparātu. Arī Latvijas Televīzijai digitālā attīstība būs viena no prioritātēm.

“Mums ne tikai nāks klāt papildu satura minūtes lineārajā televīzijā, bet mēs liekam lielu uzsvaru arī uz to, ka LTV ir jāattīstās arī digitālajā vidē. Ir jāstrādā uz sabiedrisko mediju portālu LSM.lv, ir jāstrādā uz jauniešu satura veidošanu tajās platformās, kur viņi mēdz uzturēties. Domājam, kā attīstīsim “16+” zīmolu.

Ambīciju mums ir diezgan daudz, un lielākā problēma bija salāgot tās ar mūsu iespējām.

Mēs pievērsīsimies gan bērnu un pusaudžu raidījumu satura vairošanai, gan stiprināsim pētniecisko un analītisko žurnālistiku. Pievērsīsimies arī izklaidei, kas LTV bija būtiski izpalicis iepriekšējos gados. Darba ir ļoti daudz,” pastāstīja LTV šefs Ivars Priede.

Viņš uzsvēra, ka svarīgi ir arī pareizi saplānot programmu, lai reklāmas paužu neesamība neradītu iespaidu, ka raidījumi ir pārāk gari un kādreizējās reklāmas vietas tiek mākslīgi aizpildītas.

“Tas varētu būt otrs lielākais izaicinājums aiz “kas tad jums būs jauns?”. Mums ir jāpadara programma plūstoša un interesanta skatītājiem arī tad, kad reklāmu vairs nebūs,” norādīja Priede.

Arī nākamgad būs atļauta raidījumu līdzfinansēšana un sponsorēšana, taču tikai izņēmuma gadījumos. Ar padomi papildus nebūs jāsaskaņo tādi finansējuma avoti kā, piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonds, Eiropas Raidorganizāciju apvienība, Eiropas Savienības vai NATO struktūras. Citi sponsori iepriekš būs jāapstiprina padomei ar mērķi nepieļaut komerciāla rakstura atbalstu, kas būtu pretrunā likuma garam. 

“Piemēram, nupat es parakstīju lēmumu, kurā NEPLP piekrita, ka Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalsta raidījumus. Bet tie būs tiešām atsevišķi izņēmuma gadījumi,” paskaidroja NEPLP priekšsēdētājs Āboliņš.

Turpinās tehniskās puses izstrāde

Jaunu raidījumu plānošanai sabiedriskajiem medijiem laika bija salīdzinoši vairāk, bet dažādas mazākas, skatītājiem un klausītājiem neredzamas nianses nāksies apgūt lielā steigā, jo tikai decembra sākumā tika izsludināts jaunais sabiedrisko mediju likums un mediju vadība tikai pēdējās pirmssvētku dienās saņēma NEPLP vadlīnijas sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. NEPLP vadītājs Āboliņš gan uzsver: dokuments tapis rekordātrā laikā, un pati mediju vadība piedalījusies tā izstrādē, turklāt janvārī vēl būs iespēja kopīgi tās pārskatīt un uzlabot:

“Šajās vadlīnijās nav nekā tāda, ko nebūtu iespējams ieviest. Es neredzu nekādas problēmas to izdarīt,” sacīja Āboliņš.

Taču līdz 1. janvārim fiziski nevarēs pagūt izstrādāt, piemēram, “viegli saprotamu, caurskatāmu kārtību” paziņojumu izvietošanai ēterā, atzina Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Klapkalne.

“Ir jāizstrādā virkne kritēriju tam, kā tiek atlasīti informatīvie paziņojumi, ir jāvienojas ar LTV par to, kā notiek savstarpējā pašreklāmu apmaiņa – pēc hronometrāžas vai ētera izmaksām. Jādomā arī, kā mēs spēsim izvietot un atlasīsim sociālos paziņojumus. Neskaidro jautājumu vēl ir gana daudz,” stāstīja Klapkalne.

Paredzams, ka tieši sociālo paziņojumu, sabiedriskas nozīmes sludinājumu, Satversmes pamatvērtības skaidrojošu vēstījumu un citu aicinājumu atlase radīs pamatīgu papildu slodzi sabiedriskajiem medijiem, jo par katru atteikumu būs jāsniedz motivēta atbilde. LTV vadītājs Ivars Priede pieļauj, ka būs jāveido kāda padome pieteikumu izvērtēšanai.

“Tas būs viens no izaicinājumiem, kur sabiedriskajiem medijiem būs jābūt spējīgiem pastāstīt, kāpēc ir izvēlēts viens vai otrs [paziņojums], jo es pieļauju, ka reti kurš neizmantos iespēju pieteikties uz bezmaksas paziņojuma iespējamību sabiedriskajos medijos. Šeit ir riski attiecībā uz to, ka pastāv kaut kāds subjektivitātes faktors, ka šo mēs ņemam, šo – neņemam, kāpēc jūs domājat, ka šis paziņojums ir svarīgāks par mūsējo... Tas ir prakses jautājums. Bet es domāju, ka ar šo punktu būs gan apmierinātie, gan neapmierinātie,” bažās dalījās Priede.

Kāpēc iziešana no reklāmas tirgus bija tik ilga?

Atstājot reklāmas tirgu, Latvija pievienosies Ziemeļvalstu, Lielbritānijas un pārējo Baltijas valstu pulciņam, kur sabiedriskajos medijos reklāmas neskan jau gadiem. Piemēram, tepat, Igaunijā – jau kopš 2001. gada.

Kad Latvijas Radio rudenī intervēja igauņu mediju ekspertu un ilggadēju sabiedriskā medija padomes locekli, profesoru Andresu Jēsāru, viņš iziešanu no reklāmas tirgus raksturoja kā “gudru soli”.

“Sabiedriskie mediji saņēma mazliet lielāku kompensāciju no valsts budžeta, un vairs nebija jācīnās par reklāmdevēju naudu. Tas deva iespēju sabiedriskajiem medijiem atvilkt elpu, jo vairs nebija uzbrukumu no privātajiem medijiem, ka sabiedriskie mākslīgi pazemina reklāmas cenas un tā tālāk. Kolīdz reklāmu sabiedriskajos medijos vairs nebija, viss stabilizējās un uzlabojās arī finansiālā situācija,” stāstīja Jēsārs.

Bet kādēļ Latvijā tas prasīja 20 gadus vairāk? Mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes  profesore Anda Rožukalne to uzskata galvenokārt par politiskās kultūras jautājumu.

“Līdz pat šai dienai un arī tagad, redzot dažāda veida stīvēšanos, nav bijis nopietnas vēlēšanās panākt, lai sabiedriskie mediji būtu spēcīgi.

Nav bijis vēlēšanās ar finansējuma palīdzību stiprināt sabiedriskos medijus. Bijis milzīgs prasību un pienākumu saraksts, bet problēmu risināšanai sabiedriskie mediji atstāti savā nodabā, tai skaitā, atļaujot arī iekasēt naudu no reklāmām. Tā teikt – izdzīvošana atkarīga arī no izveicības reklāmas tirgū,” stāstīja Rožukalne.

Pēc viņas domām, Latvijas politikā ilgi valdījusi arī vienkāršota tirgus likumu izpratne, ka spēcīgs medijs ir tas, kas spēj sevi pierādīt tirgū, neņemot vērā, ka ir funkcijas, ko tirgus neatrisina. Piemēram, saturs, ko nepieprasa lieli pūļi, bet kas ir nozīmīgs sabiedrībai. Tas kavējis izpratnes veidošanos par to, kāpēc vajadzīgi sabiedriskie mediji. Tajā, ka beidzot pieņemts lēmums par iziešanu no reklāmas tirgus, Rožukalne saskata ne vien rūpes par sabiedrisko mediju kvalitātes celšanu, bet arī ​lielu komercmediju spiedienu.

“Līdz ar to vienlaikus tas ir arī lēmums, kas stiprina vai rada cerības arī komercmedijiem kļūt stiprākiem. Nedomāju, ka tas ir slikti, jo sabiedrība tikai iegūst, ja gan sabiedriskie, gan komercmediji ir spēcīgi nacionālā līmenī,” piebilda pētniece.

Rožukalne ir gandarīta, ka papildu finansējums ļaus sabiedriskajiem medijiem radīt tādu saturu, kam agrāk vienkārši nepietika resursu, virkni tēmu atspoguļojot visai pieticīgi. Runājot par riskiem, eksperte norādīja gan uz sabiedrisko mediju vadības izcelto jautājumu par dažādiem sabiedriskiem vēstījumiem, kurus kādam var rasties kārdinājums izmantot, lai ietekmētu sabiedrisko mediju saturu, gan uz joprojām neatrisināto mediju finansēšanas jautājumu. Jo pēc iziešanas no reklāmas tirgus politiķu rokās būs viss sabiedrisko mediju budžets.

“Ja sabiedrisko mediju budžetu pilnībā nosaka politiķu lēmumi, var būt pārmērīga atkarība no tiem.

Piemēram, Dānijā pagājušajā gadā ļoti tika samazināts finansējums. Arī citās valstīs tā ir bijis, ka mainās politiskais klimats attiecībā pret sabiedriskajiem medijiem. Pašlaik tiešām drosmīgi un apņēmīgi ir piešķirts finansējums, paziņojot, ka ar laiku Latvijas sabiedriskie mediji pietuvosies Eiropas Savienības vidējam finansējuma līmenim. Bet ir risks, ka var iestāties brīdis, kad šie lēmumi tiks pārskatīti,” norādīja pētniece.

Arī ar palielināto budžetu Latvijas sabiedriskie mediji joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un pagaidām nesasniedz arī Eiropas Savienības vidējo līmeni – 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Radīt jaunu, no politiķiem neatkarīgāku finansējuma modeli būs jaunās sabiedrisko mediju padomes uzdevums, tā varētu sākt darbu nākamā gada vidū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt