Pēc LTV raidījuma sižeta, ka Bebru ielas mikrorajonā ieklātais asfalta segums, iespējams, nav kvalitatīvs, no pašvaldības izskanēja pārmetumi par to, ka LTV veiktais urbums asfalta kvalitātes pārbaudei neesot bijis tehnoloģiski pareizs. Pēc šiem pārmetumiem LTV aicināja pašvaldību veikt tālākus izmeklējumus, lai kliedētu šaubu ēnu.
LTV raidījuma veidotājs Guntis Bojārs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina – lai arī raidījums "Aizliegtais paņēmiens" asfalta urbumus veica pēc "tautas metodēm", tomēr acīmredzams bija tas, ka asfalta apakšējā kārta īsti pēc asfalta neizskatās un to par asfaltu nevarētu saukt.
"Ja mēs uztaisītu analīzes šai apakšējai kārtai, tad mēs to redzētu. (..) Nezinu, kāpēc viņi [Jēkabpils dome] tagad ir iespītējusies, bet neviens analīzes negrib taisīt šim asfaltam,"
sacīja Bojārs, norādot, ka būtu jāveic papildu urbumi un jāpieliek punkts šim stāstam par asfalta kvalitāti.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis Latvijas Radio atzina, ka ir veikta Bebru mikrorajona Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielu pārbūves objektā ieklātā asfaltbetona segas skenēšana
un gūta pārliecība, ka asfalta biezums 1,8 kilometru garumā atbilst noteiktajām prasībām. Asfalta skenēšanas rezultāti ir pārsūtīti LTV.
LTV ar šiem materiāliem iepazīstas, sacīja Bojārs, vienlaikus uzsverot – jautājums ir par asfalta apakšējās kārtas kvalitāti, ne biezumu. "(..) Tas, ko mēs ar urbumu parādījām – to apakšējo kārtu var ņemt ar karoti laukā. Tāpēc ir jautājums par analīzēm," sacīja LTV žurnālists.
Viņš norādīja, ka vēlētos redzēt arī asfalta skenēšanas rezultātus pa visiem posmiem. "Jo šobrīd tas, ko Jēkabpils dome ir parādījusi, – atsevišķus fragmentus, kur kaut kas ir noskenēts. Es nezinu, vai tās biezākās, plānākās vai kādas citas vietas. Es gribu redzēt pilnu skenera līkni visā garumā," teica Bojārs, atkārtoti aicinot veikt papildu urbumus asfalta kvalitātes pārbaudei, ko LTV apmaksātu.
Gogulis gan lika noprast, ka nekādas papildu pārbaudes nav nepieciešamas un arī netiks veiktas. "Mums nav nekādu šaubu, ka tas darbs ir veikts atbilstoši līgumam, atbilstoši standartiem. Jo, pirmkārt, jau būvniecības procesā ir vesela virkne sertificētu cilvēku, kuri to uzrauga, kuri atbild ar sertifikātu."
LTV žurnālists gan pauda neizpratni, kāpēc pašvaldība nevēlas veikt papildu urbumus un kliedēt aizdomu ēnu par asfalta kvalitāti. Vēl viens ceļš – ja Jēkabpils pilsētas dome uzskata, ka tā ir apmelota, tā var vērsties tiesā, caur kuru tad LTV arī varētu paprasīt veikt papildu pārbaudes. "Tad atliek tāds ceļš," sprieda Bojārs.
KONTEKSTS:
Raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” 19.marta raidījumā tika vēstīts par iespējamajām asfalta kvalitātes problēmām un to, ka pēc urbuma veikšana pašvaldības pasūtījumā prasīto desmit centimetru vietā žurnālisti ieguvuši tikai piecus.
Uzņēmējs, firma “Ošukalns”, raidījumam pārmeta, ka urbumi tika veikti nekorekti un nekvalitatīvi - raidījuma veidotāji tā dēļ asfalta apakšējo kārtu sabojāja. Firmas iegūtie asfalta paraugi liecinot, ka asfalta kārta ir tuvu prasītajiem desmit centimetriem.
Tajā pašā laikā ne Jēkabpils dome, ne arī pats uzņēmējs nav spējuši dokumentāli apliecināt, ka Bebru mikrorajonā ieklāto masu var saukt par asfaltu, jo nav veiktas tā analīzes. Latvijas standarts nosaka, ka asfaltu raksturo zināmi blīvuma, tilpumblīvuma un porainības rādītāji, kas raksturo tā stiprību, un kvalitatīvs asfalts nav tik viegli sadrupināms.
