Pērnā gada sākumā vētrainu reakciju izraisīja starptautisks Latvijas zinātnisko institūtu vērtējums. Tajā teju simt institūti tika atzīti par viduvējiem vai pat vājiem. Zinātnes vide Latvijā tika raksturota kā pārāk sadrumstalota un tādēļ – nepietiekami efektīva. Uz šī pamata Izglītības un zinātnes ministrija paģērēja nekavējoties veikt reformas institūtu tīklā un strādāt pie izcilības veicināšanas.
Novembrī valdība šo mērķu sasniegšanai atvēlēja 9,9 miljonus eiro no Eiropas fondu līdzekļiem, bet ar piebildi, ka uz naudu varēs pretendēt tie institūti, kas pieteiks pārmaiņu un attīstības projektus Izglītības ministrijā.
Tagad pēc IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas teiktā, skaidrība ir vislielākā, šobrīd vērtēšanas komisija jau ir visus projektus izvērtējusi, visi projekti ir akceptēti.
“Es tā īsti detaļās vēl šajā brīdī nevaru par katru projektu stāstīt, jo esam vēl procesā, bet ir par 16 zinātniskajām institūcijām mazāk Zinātnisko institūciju reģistrā. Tas ir noticis gan uz institūtu pievienošanas rēķina, gan uz struktūrvienību iekšēju apvienošanos rēķina,” atklāja Kiopa.
Par savā paspārnē esošo zinātnisko institūtu reorganizēšanu informējušas vairākas lielās universitātes.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna savukārt pastāstīja, ka RTU ir jauns projekts apmēram 2,5 miljonu eiro apmērā, “kura rezultātā no vairāk nekā 40 institūtiem izveidotas 9 galvenās zinātniskās vienības, kas būs fakultātes, un ieviesta zinātnes pārvaldības sistēma un zinātnes kvalitātes monitoringa sistēma”.
“Protams, bija neapmierinātie, atsevišķas struktūrvienības, kas atbilstoši jaunajai kārtībai nesaņem bāzes finansējumu,” atzina Juhna.
Zinātnieki sestdien pulcējās uz Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulci, un tajā arēja sastapt institūtu pārstāvjus, kas uztraukti par savu pastāvēšanu.
“Mēs īsti nezinām, ar ko šī reorganizācija beigsies. Vienīgais, ko mēs šobrīd zinām, ka zinātniskie institūti, kas bija Latvijas Universitātes institūti un aģentūras, ar šā gada 30.novembri tiek izslēgti no Zinātnisko institūciju reģistra, tas jau nozīmē zināmu patstāvības zaudēšanu,” sacīja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pārstāve Ilga Jansone.
Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis atzina – sadrumstaloto zinātnes institūtu vidi jau sen vajadzēja sakārtot. Taču vienlaikus viņš kritizēja ministriju par procesa atstāšanu pašplūsmā.
“Izglītības un zinātnes ministrijas administrācijā un menedžmentā, ar kuru šim procesam vajadzētu tikt kontrolētam, vadītam, un izstrādātai koncepcijai – kuriem institūtiem mēģināt atrasties aliansē, kurus institūtus piekārtot lielākajam vai mazākajam, vai stiprākajam vājāko.. Šādas koncepcijas nav,” uzsvēra Spārītis.
Zinātnieki arī norādīja – ir labi, ka reorganizējoties iespējams tikt pie nelieliem papildu līdzekļiem, taču bāzes finansējums zinātnei joprojām ir smieklīgs. Kamēr nebūs ikgadēja pieauguma kopējā zinātnes budžetā, tikmēr uz strauju lēcienu sasniegumos nevar cerēt.
