Ieslodzījuma vietu pārvaldes arodbiedrība neapmierināta ar algām un darba maiņām

Dialoga neesamība, neapmaksātas virsstundas un darbs svētku dienās, kā arī neskaidra atalgojuma sistēma – tās ir galvenās lietas, ko Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadībai pārmet nozares arodbiedrība, plašāku sabiedrību iepazīstinot ar cietumu darbinieku aptauju par darba apstākļiem. Pārvaldes vadība pārmetumus noraida, uzsverot, ka šajā gadā vien atbildējusi uz aptuveni 40 arodbiedrības iesniegumiem, tostarp par atalgojuma sistēmu.

Paplašinātajā Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības sēdē tās vadītājs Armands Augustāns plašāk informēja par darbinieku aptauju, kurā vairāk nekā tūkstoš darbinieku izteikuši savu viedokli par darba apstākļiem. Galvenais uzsvars likts uz darba laika maiņu no 24 uz 12 stundām.

Izmaiņas notika 2017. gadā, un absolūts vairākums aptaujāto darbinieku atzinuši, ka vēlētos atgriezties pie iepriekšējās kārtības. Šobrīd ir grūtāk maiņas savienot ar citu darbu, tas ietekmējis veselību un arī ceļa izdevumi pieauguši.

Ieslodzījumu vietu pārvaldes arodbiedrība neapmierināta ar algām un darba maiņāmDace Simanoviča

    Tomēr galvenie pārmetumi saistīti ar komunikācijas trūkumu un dialoga neesamību ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadību, kam kategoriski nepiekrīt pārvaldes priekšniece Ilona Spure, kura pati esot devusi atļauju arodbiedrībai, lai martā un aprīlī šāda aptauja varētu notikt, bet nav informēta par tās rezultātiem.

    „Diemžēl arodbiedrība nav uzskatījusi par nepieciešamu pildīt pati savu apņemšanos - iepazīstināt IeVP vai Tieslietu ministriju ar rezultātiem. Attiecīgi nākas secināt, ka tas ir diezgan tendenciozi.

    Es domāju, ka tas ir neētiski sasaukt šādu paplašināto arodbiedrības sēdi, uz kuru uzaicina medijus, bet netiek uzaicināta IeVP un Tieslietu ministrija,” sacīja Spure.

    Iespēju pāriet atpakaļ uz diennakts maiņām viņa noliedz, uzsverot, ka tās ir 24,5 stundas, jo nepieciešams nodot maiņu nākamajam.

    „Neviens man nevarētu sniegt tādus argumentus, ka 24,5 darbs ir veselībai nekaitīgāks nekā 12,5 stundu darbs. Un es domāju, ka nevajadzētu tik daudz salīdzināt ar citiem dienestiem, cik ar līdzvērtīgiem dienestiem, tātad citām cietumu sistēmām Eiropas Savienībā, kuras dalībvalsts mēs esam,” norādīja Spure.

    Valmieras cietuma vecākais apsargs Ivars Jēgers Ieslodzījuma vietu pārvaldē ar nelielu pārtraukumu strādā kopš 2000. gada. Paužot neapmierinātību par darba apstākļiem, viņš īpaši izceļ nesakārtoto atalgojuma sistēmu, kurai esot neiespējami izsekot līdzi. Viņaprāt, tā būtu prioritāte.

    „Lai viņa beidzot būtu caurskatāma, godīga, lai darbinieks saprastu, par ko viņš saņem savu algu, jo šobrīd tur ir tādas manipulācijas grāmatvedībā, ka vienkārši ierindas cilvēks nav spējīgs saprast, par ko viņam maksā algu,” sacīja Jēgers.

    Atalgojuma nesakārtotību Ieslodzījuma vietu pārvaldei pārmet arī nozares arodbiedrība, jo pēc Satversmes tiesas sprieduma maijā cietumu darbiniekiem vairs neapmaksāja pārtraukuma laiku un atlīdzība samazinājās. Šobrīd rasta iespēja no augusta mainīt algas koeficientu un par 20% palielināt cietumu apsargu un uzraugu algas.

    Kā skaidro Spure, tas, vai šī kārtība saglabāsies arī no janvāra, šobrīd nav atkarīgs no pārvaldes, bet gan Iekšlietu ministrijas virzītiem likuma grozījumiem, kas paredzētu paaugstināt maksimālo mēnešalgas apjomu iekšlietu sistēmā strādājošajiem, bet kuri vēl nav izskatīti valdībā.

    Tikmēr nozares arodbiedrība sola sūtīt vēstuli un iegūtos datus gan Ieslodzījumu vietas pārvaldei, gan ministrijai, bet, ja pie kopsaucēja nonākt neizdosies, lūgs vērtēt pārvaldes vadības spēju organizēt darbu cietumos un vērsties starptautiskās organizācijās.  

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti