ĪSUMĀ:
- Pērn IDB veica izmeklēšanu 175 kriminālprocesos.
- IDB izmeklēšanas rezultātā arestēti 27 nekustamie īpašumi, 168 transportlīdzekļi un skaidra nauda kopā teju trīs miljonu eiro vērtībā.
- Tāpat pērn IDB izveidojis atbalsta punktu Valmierā.
- IDB priekšnieks: Birojs izjūt politisko spiedienu, vērojamas nomelnošanas kampaņas.
Iekšējās drošības biroju izveidoja pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Tā uzdevums ir izmeklēt ne tikai Valsts policijas, bet arī pārējo Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus.
Pērn Iekšējās drošības birojs saņēma pāri par 1300 iesniegumu, kas ir nedaudz vairāk nekā gadu pirms. Par četrām reizēm palielinājies anonīmo ziņojumu skaits – 448. Pārbaudot iesniegumus, atteikts turpināt izmeklēšanu 329 gadījumos.
“Vērojam, ka ir samazinājušies tie gadījumi, kad personas apzināti apmelo amatpersonas.
2019. gadā bija vērojama tendence pieaugt šiem gadījumiem. Gada laikā bija ierosināti deviņi kriminālprocesi par nepatiesu ziņu sniegšanu. 2020. gadā tie vairs bija pieci gadījumi,” pastāstīja IDB priekšnieks Valters Mūrnieks.
Pērn birojs veica pirmstiesas izmeklēšanu 175 dažādos kriminālprocesos, no kuriem lielākajā daļā – 91 procesā – izmeklēšana tika turpināta no iepriekšējiem periodiem. 61% jeb 42 lietās izmeklē Valsts policijas darbinieku iespējamos noziedzīgos nodarījumus.
Kopumā samazinājies kriminālprocesu skaits, kas nodoti kriminālvajāšanai. IDB priekšnieks Mūrnieks skaidroja, ka kriminālprocesi kļūst sarežģītāki, tāpēc nepieciešams celt darbinieku kapacitāti.
“Viens kriminālprocess birojā līdz tā pabeigšanai vidēji tiek izmeklēts 297 dienas. Vidēji vienam izmeklētājam gada laikā jāizmeklē aptuveni 13 kriminālprocesi un jāizskata 70 iesniegumi,” informēja Mūrnieks.
Pērn IDB izveidoja atbalsta punktu Valmierā.
Tiesa, raugoties uz saņemtajiem iesniegumiem pa reģioniem, tikai četros procentos tie nāk no Vidzemes. Biroja priekšnieks skaidroja, ka atbalsta punkts tika izveidots, lai varētu organizēt efektīvāk darbu un samazināt pārvietošanās nepieciešamību reģionos.
“Vērtējam un skatāmies, kā šāds modelis strādā. Ja jutīsim, ka nepieciešams, būs jāvērtē arī citos reģionos kaut ko līdzīgu izmantot no esošajām iestāžu telpām,” norādīja Mūrnieks.
Runājot par izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras Iekšējās drošības birojam, priekšnieks minēja video pierādījumu trūkumu, jo nereti materiāli tiek glabāti daudz īsāku laiku, nekā būtu nepieciešams. Tāpat izaicinājumi rodas sadarbībā ar prokuratūru. Lielā daļā jautājumu viedokļi izmeklētājiem ar prokuroriem ir līdzīgi, taču, kā norāda biroja priekšnieks, izaicinājumus rodas viedokļu atšķirībās par pierādījumu pietiekamību.
Vēl birojs izjūtot politisko spiedienu.
“Otro gadu jūtam arī dažādu – ko var kvalificēt kā politisko – spiedienu mūsu izmeklētajos kriminālprocesos.
Vērojam dažādas biroja nomelnošanas kampaņas publiskajā vidē,” sacīja Mūrnieks.
Par šī gada prioritātēm IDB noteica iekšējās kontroles sistēmu efektivizēšanu, kā arī būs nepieciešams palielināt izmeklēšanas kapacitāti.
