Persika šķirni 'Latvija' radījis izcilais selekcionārs Viktors Vārna, kas strādāja Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Viņš ir persiku un aprikožu tēvs Latvijā, un vienai no radītajām šķirnēm viņš arī iedeva valsts vārdu. Šis persiks Latvijas ziemas gan īsti neiztur, līdz ar to arī Rīgā Botāniskajā dārzā tas aug lielajā stikla siltumnīcā.
Kaufmane zina stāstīt, ka 'Latvijas' persika koka augļi ir ļoti garšīgi. “Arī Dobelē mēs vienu brīdi to audzējām siltumnīcā, jo vienkārši šķita tik forši ēst savus Latvijas persikus. Tas nav īsti piemērots Latvijas klimatam, bet tie, kas to ir ēduši, noteikti atcerēsies arī saldskābo garšu un sārto apaļo vaigu,” stāsta pētniece.
Sākotnēji selekcionārs bija domājis, ka tā Latvijā būs dārzu vai lauka šķirne. Taču ziemcietību nav tik vienkārši panākt – tas ir daudzu gadu desmitu darbs no pirmajām sēklām, kas ievestas no dienvidiem, kur ir to dabīgais areāls. Gan persikiem, gan aprikozēm mūsu reģions ir ziemeļu galējā robeža.
Arī skandināvi un igauņi interesējas par mūsu persiku šķirnēm un mēģina ieaudzēt pie sevis. “Taču kā atsevišķas šķirnes radītāji tieši mēs esam visaugstāk uz ziemeļiem. Tā kā es domāju, ka Latvijas persikam vārds ir godam dots,” piebilst Kaufmane.
Ar augļu kokiem tas ir 25 gadu darbs, kamēr no sēklas, ko pats sakrusto, nonāk līdz īstai šķirnei. Tā ir liela daļa no selekcionāra mūža. Un, kad šķirne ir dzimusi, tad tās vārdu nopietni pārdomā.
“Tā ir bijusi liela uzdrīkstēšanās, jo laikam nav šķirnes, kam pilnīgi visas īpašības būtu labas. Un, lai dotu Latvijas vārdu, tam ir jābūt kaut kam īpašam. Ja tā pārliecība ir, tad kāpēc gan ne?”
