Dažādi speciālisti pie vērienīgās izpētes strādājuši vairāk nekā gadu, norādīja “Eiropas dzelzceļa līnijas” izpētes vadītāja Ilze Lukstiņa.
„Atradumi ir gana interesanti. Tomēr nav konstatēts, ka kādā vietā trases novietojums būtiski konfliktētu ar kultūrvēsturiskajām vērtībām,” stāstīja Lukstiņa.
“Pētījuma rezultātā ir identificētas vietas, kur mums būtu jābūt īpaši uzmanīgiem, jo pastāv iespēja gan jauniem atradumiem, gan tuvumā, iespējams, ir kādas vērtīgas būves. Tāpēc tam, kas ir secināts, ārkārtīgi būtiska ir turpmākā sadarbība, kur projektētāji jau kopā ar kultūras vērtību uzraugiem strādās ar šiem pētījumos iegūtajiem secinājumiem, lai izstrādātu vislabākos tehniskos risinājumus,” norādīja Lukstiņa.
“Pārsvarā ir atrastas liecības par apdzīvotību, kur vairākās vietās atrasti gan māla lausku paraudziņi, gan vairāk vai mazāk zināmas jau vietas, kur bijusi apdzīvotība, gan arī diezgan daudz par industriālo mantojumu. Piemēram, ir ogļu dedzināšanas uzkalniņi, kas līdz šim nav bijuši Latvijā īsti pētīti. Speciālisti zināja, ka tādi ir, bet tiem nav bijusi pievērsta tāda īpaša uzmanība.
Mēs ceram, ka pēc šīs izpētes būs kāda jauna informācija, kas noderēs arī vēstures nozarē un varbūt zinātnē,” atzina Lukstiņa.
KONTEKSTS:
Latvija, Lietuva un Igaunija sagaida, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs atklāta satiksmei 2026. gadā. Iecerēts, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu ar Varšavu.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.