Panorāma

Liepājas lielveikalā darbu sāk vakcinācijas punkts

Panorāma

Panorāma

Sāk tiesāt A. Šleseru un A. Šķēli

Ekonomisko lietu tiesa sākusi izskatīt otro digitālās televīzijas krimināllietu

Uz apsūdzēto sola bijušais Ministru prezidents un bijušais satiksmes ministrs. Ekonomisko lietu tiesa pirmdien sāka skatīt tā dēvēto otro digitālās televīzijas krimināllietu, kurā starp apsūdzētajiem ir ekspolitiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, kurš plāno dibināt jaunu partiju. Abi apsūdzēti par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā, bet Šķēle apsūdzēts arī par naudas atmazgāšanu. 

Šķēlem un Šleseram celtās apsūdzības ir saistītas ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Prokuratūra uzskata, ka Satiksmes ministrija Šlesera vadībā panākusi, ka projektam mākslīgi caur konkursu piesaistīts uzņēmums “Hannu Digital” kā “Lattelecom” partneris. No ciparu televīzijas ieviešanas ticis izgrūsts Latvijas Radio un televīzijas centrs, tā vietā izmantojot “Hannu Digital” iekārtas. “Hannu Digital” ir pēctece firmai “Kempmayer”, kura figurē pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā. “Hannu Digital” pārņēma “Kempmayer” saistības un mantu.

Prokurors Monvīds Zelčs norādīja: “Tieši šīs iekārtas ir tas faktiskais iemesls, kādēļ šis “Hannu Digital” šajā otrajā projektā bija jāiesaista atbilstoši apsūdzēto nodomam. (..) Lai atpelnītu iekārtas – tas ir kā minimums. Lai ar viņām pelnītu. Lai ar viņu palīdzību  varētu iegūt “Lattelecom” līdzekļus.”

Pirmajā krimināllietā Šķēle netika apsūdzēts, tomēr, sniedzot liecības, Šķēle toreiz nenoliedza, ka aizdevis apsūdzētajam Andrejam Ēķim vairākus miljonus dolāru, lai tas varētu nomaksāt sodu, kas “Kempmayer” bija jāsamaksā Latvijai. 

Vai tas bijis starp iemesliem, kāpēc otrajā lietā Šķēle jau bijis pietiekami iesaistīts, lai uz apsūdzēto sola nonāktu pats, prokurors skaidri neatbildēja: “Tas fakts ir saistīts, un arī šajā lietā viņš figurē, jā. Sīkāk šobrīd nevēlos komentēt.”

Tikmēr Šķēle nekādus komentārus sniegt nepiekrita. 

Savukārt Šlesers jebkādu pretimnākšanu savam biznesa partnerim Šķēlem vai “Hannu Digital” noliedz. Viņš lietu sauc par safabricētu un politisku. Turklāt brīdī, kad strīdīgie līgumi ar “Lattelecom” un “Hannu Digital” slēgti, Šlesers satiksmes ministra amatu jau bija pametis.

“Kāds sakars man ar šiem līgumiem? Godmaņa valdība, kura izvēlējās “Lattelecom”, krita 2009. gada 12. martā. Līgumi tika noslēgti 30. martā. Mēs valdībā neredzējām ne līgumus, ne noteikumus. (..) Tas, ko es ieraudzīju materiālos, tas, ko visu laiku slēpa prokuratūra, ir pilnīgs safabricējums, kurā nav neviena pierādījuma pret mani. Neviena,” atzīmēja Šlesers.

No Satiksmes ministrijas apsūdzēts ir arī tā laika ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds. Arī viņš noliedz, ka ministrija apzināti panākusi “Hannu Digital” piesaistīšanu ar tam pieskaņotām konkursa prasībām.

Viņš sacīja: “Tas bija kritiski, lai šis projekts iesāktos, noritētu daudzmaz dinamiski, laicīgi un būtu rentabls konkrētam komersantam, kas piedāvā šo pakalpojumu.”

Lietā apsūdzēts ir arī bijušais Lattelecom jeb tagad “Tet” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Arī pēc viņa aiziešanas “Tet” vadība afēru neatzīst un nav pieteikusies par cietušo, kaut gan tieši “Tet” prokuratūras ieskatā nodarīti zaudējumi vismaz trīs miljoni eiro. 

Kopumā lietā apsūdzēti deviņi cilvēki par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā. Taču, tā kā Šķēle ir apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, krimināllieta nonākusi tikko kā izveidotajā Ekonomisko lietu tiesā. Lietas tiesnesis Kaspars Vecozols tiesneša karjeru sācis pirms nepilniem trim mēnešiem. Iepriekš viņš strādājis komerctiesību jomā.

“Tā kā šīs konkrētās lietas apstākļus raksturo gan komercdarījumi, gan valsts kapitālsabiedrību pārvaldība un arī normatīvo aktu izstrādāšanas un pieņemšanas process, es domāju ka šī pieredze noteikti palīdzēs izskatīt konkrēto lietu,” skaidroja Vecozols.

Pirmajā sēdē vairāki apsūdzētie lūdza viņu krimināllietas izdalīt atsevišķi, lai procesus varētu izskatīt ātrāk. Tiesnesis gan norādīja, ka tas izskatīšanu tikai sarežģītu, tāpēc lūgumus noraidīja. Tāpat tika noraidīts lūgums lietu skatīt aiz slēgtām durvīm. Cik ilgi lietas izskatīšana prasīs, tiesnesis neprognozēja. Tas būšot atkarīgs no liecinieku skaita un citiem apstākļiem. 

Atvaļinājumu dēļ nākamā tiesas sēde paredzēta 8. septembrī. Taču pēc tam katru nedēļu paredzētas divas vai trīs sēdes.

KONTEKSTS:

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējam un bijušajam premjeram Andrim Šķēlem, kuru tur aizdomās krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Savukārt bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram izvirzītas apsūdzības krāpšanā lielā apmērā.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

TV3 raidījums "Nekā personīga" pērn oktobrī vēstīja, ka prokuratūra nu jau bijušajam SIA "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām uzrādīja apsūdzību par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā.

Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā. Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.

Tiesībsargi uzskata, ka "Kempmayer" saistību pārņēmējs kompānija "Hannu Digital" ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis "Lattelecom" (tagad "Tet") īpašnieku un padomes uzticību.

Raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais "Kempmayer Media Limited", kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Afēru atklāja 2003. gadā, un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas.

To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā piecus miljonus eiro. Tos par Šķēles aizdotu naudu samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs.

Raidījums uzsvēra, ka te esot meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. "Kempmayer" naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. "Kempmayer" raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Kavača vadīta firma.

Kā vēstīja raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar "Lattelecom", kuru arī tolaik vadīja Gulbis.

"Lattelecom" uzvarēja SM rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju "Hannu Digital". Darījumu 2009.gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt.

Lai gan tehniskā infrastruktūra bijusi LVRTC kompetencē un tā visā Latvijā bijusi gatava pārejai uz ciparu televīziju, nolikums prasījis, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē, bet vienīgā, kas to varējusi izdarīt, bijusi "Hannu Digital".

Valsts kontroles ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess, kurā tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk slēgto līgumu pamatotība.

Rīgas apgabaltiesā patlaban atrodas cita krimināllieta jeb tā dēvētā digitālās televīzijas lieta. Šī lieta saistīta par jau minēto 2003.gadā atklāto afēru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt