De Facto

Ieskats 13. februāra «De Facto» tematos

De Facto

De Facto - kāda ir Vācijas un Francijas attieksme pret Krievijas agresiju? Jūrmala atsakās no iespējas atgūt ceturtdaļmiljonu eiro

Jūrmala atsakās no iespējas atgūt ceturtdaļmiljonu eiro

Dzintaru koncertzāles krēslu iepirkumu lieta: Jūrmala nevēlas pieteikties par cietušo

Kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar dārgu krēslu iepirkumu un piegādi Dzintaru koncertzālei, ne pati koncertzāle, ne pašvaldība nevēlas pieteikties par cietušo, jo neredz tam pamatu. Zaudējumu summa, par kuru VID Nodokļu un muitas policija aicinājusi pieteikties pašvaldībai piederošo “Dzintaru koncertzāli”, nav maza – tā ir gandrīz ceturtdaļmiljons jeb 237 586 eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ:

  • Izmeklē 2015. gadā notikušu krēslu iepirkumu Dzintaru koncertzālei.
  • VID Izmeklētāju ieskatā notikusi krāpšana un apkrāptais ir Dzintaru koncertzāle.
  • Ja cietušais nepiesakās, apsūdzība par krāpšanu var izpalikt.
  • Koncertzāles vadītājs neuzskata, ka pašvaldības uzņēmumam būtu nodarīti kādi zaudējumi.
  • Dome: Informācijas par kriminālprocesa apstākļiem ir pārāk maz, lai konstatētu zaudējumu esamību vai to apmēru.
  • VARAM: Pašvaldībai saistoši normatīvie akti par mantas izšķērdēšanas novēršanu.

Krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – šie ir trīs panti, pēc kuriem notiek izmeklēšana saistībā ar Dzintaru koncertzāles 2015. gadā notikušu krēslu iepirkumu. Šī lieta izdalīta no citas VID izmeklēšanā esošas lietas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Iepirkumā uzvarēja Igaunijā reģistrēta firma “Tooner master” ar cenu 224 598 eiro (bez PVN). Šī summa bija tuvu tai, par kādu Jūrmalas pašvaldība neilgi pirms iepirkuma palielināja “Dzintaru koncertzāles” pamatkapitālu, lai tā varētu nopirkt krēslus. Divi citi piedāvājumi iepirkumā gan bijuši apmēram uz pusi lētāki, taču uzvarētājs izvēlēts kā saimnieciski izdevīgākais.

“Es kā uzņēmuma vadītājs – mans vienīgais instruments, kā es varu iegādāties kādus līdzekļus, ir iepirkuma procedūra. Un, tā kā viņa netiek ne no vienas puses ne apšaubīta, ne apstrīdēta – ne tad, ne arī šobrīd, tad man nav nekāda pamata uzskatīt, ka iepirkuma rezultātā mēs esam iegādājušies kaut ko neatbilstošu,” LTV raidījumam “De facto” saka “Dzintaru koncertzāles” valdes loceklis Guntars Ķirsis.

Starp kriminālprocesā aizdomās turamajiem ir “Dzintaru koncertzāles” bijušais Iepirkumu komisijas vadītājs un aizvien uzņēmuma tehniskais direktors Deniss Piļkēvičs, kā arī viņa dzīvesbiedre un vēl viena persona. Piļkēvičs “De facto” atteicās sniegt komentārus par uzsākto krimināllietu.

Pēc “De facto” rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanā noskaidrots, ka krēsli no ražotāja Amerikā par 160 tūkstošiem ASV dolāru piegādāti firmai “Amber X”. Tajā strādājusi arī Iepirkumu komisijas vadītāja sieva. Tālāk konkursā uzvarējusī firma no Igaunijas krēslus pārdeva Dzintaru koncertzālei par iepirkumā nosolīto cenu – 224 598 eiro. Igauņiem kā starpniekiem par darījumu palikuši četri tūkstoši eiro.

VID Izmeklētāju ieskatā notikusi krāpšana un apkrāptais ir “Dzintaru koncertzāle”. “Mūsu rīcībā ir informācija un pierādījumi, ka konkrētā amatpersona veica savus dienesta pienākumus un būtībā ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, lai arī būtu viņam iespējas, veicot šīs krāpnieciskās darbības, iegūt šo naudu. Būtībā visas šīs darbības ar šiem iepirkumiem jau iepriekš tika izplānotas detalizēti, iesaistot vairākus uzņēmumus, šādā veidā mākslīgi palielinot summu,” saka VID Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Drīz pēc darījuma “Amber X” Itālijā iegādājusies jaunu automašīnu “LEXUS RX450H”, kuru lietojusi Piļkēviča sieva. Pērn pēc izmeklētāju lūguma tiesa šo auto atzina par noziedzīgi iegūtu mantu un nolēma konfiscēt valsts labā. Taču, kamēr risinājās tiesvedība, baltais “LEXUS” nozagts un tā arī nav atrasts.

Pirms lietas nosūtīšanas prokuratūrai apsūdzību celšanai, VID aicināja “Dzintaru koncertzāli” lietā pieteikties kā cietušajam.

VID ieskatā nodarītie zaudējumi jāpielīdzina summai, kuru koncertzāle pašvaldībai prasīja un tā piešķīra krēslu iegādei – 237 586 eiro. Ja cietušais nepiesakās, apsūdzība par krāpšanu var izpalikt.

“Tika saņemta vēstule, kur norādīts, ka pretenziju nav cietušai personai, un pagaidām mēs esam tādā situācijā, ka, ja nesaņemsim šo te pieteikumu par cietušo, tad, visticamāk, šī kriminālvajāšana varētu arī nebūt,” norāda Kaspars Podiņš.

Koncertzāle nav konstatējusi zaudējumus

Taču koncertzāles vadītājs neuzskata, ka pašvaldības uzņēmums būtu pārmaksājis par krēsliem vai tam būtu nodarīti kādi zaudējumi. “Mēs esam izvērtējuši visu mūsu iepirkumu veiktās procedūras, iegādātos pamatlīdzekļus, neesam konstatējuši, ka mums būtu radīti jebkādi koncertzālei zaudējumi saistībā ar iepirkumiem. Mēs esam arī ar ekspertu palīdzību novērtējuši liela apjoma kapitālieguldījumu un mantisko ieguldījumu vērtību, un neesam konstatējuši, ka būtu radīti kādi zaudējumi, līdz ar to nu mums nav šobrīd pamats uzskatīt, ka, ja ir runa zaudējumiem, kas varētu būt saistīti ar iepirkumiem, kā tādi būtu radušies,” saka Ķirsis.

Neraugoties uz to, ka Dzintaru koncertzāle tiek dotēta arī no Jūrmalas pašvaldības līdzekļiem, arī Jūrmalas dome nav uzstājusi, lai koncertzāle izmantotu šo iespēju pieteikties par cietušo un uz līdzekļu atgūšanu kriminālprocesa ietvaros.  Agrāk pašvaldības dotācija bijusi ap trešdaļu no uzņēmuma budžeta, bet kovida ēnā tā palielinājusies līdz aptuveni pusei.

Jūrmalas dome “De facto” atbild rakstiski, un tās viedoklis ir līdzīgs kā uzņēmumam –

informācijas par konkrētā kriminālprocesa apstākļiem ir pārāk maz, lai konstatētu zaudējumu esamību vai to apmēru.

Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību daļa: “Šobrīd pašvaldības un SIA “Dzintaru koncertzāle” rīcībā esošā ierobežotā informācija par konkrētā kriminālprocesa apstākļiem nav pietiekama, lai objektīvi un pamatoti konstatētu kaitējuma – zaudējumu – esamību, kā arī, ievērojot to, ka darījums ir noticis, noteiktu iespējamo zaudējumu apmēru, kas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai iesniegtu pieteikumu par atzīšanu par cietušo un pieteiktu kaitējuma kompensāciju.”

VARAM: pašvaldībai saistoši normatīvie akti par mantas izšķērdēšanas novēršanu

Domes opozīcijas pārstāvim ir pretējs viedoklis – pašvaldībai jāmēģina izmantot visas iespējas. “Spilgts sliktas pārvaldības princips, jo šajā gadījumā drošībsargājošās iestādes sagatavojušas nepieciešamos materiālus, kas, iespējams, tiesas ceļā arī apstiprināsies kā vainu apliecinoši, un Dzintaru koncertzālei būtu iespēja atgūt līdzekļus, kas, iespējams, nelabticīgi iztērēti,” atzīst Jūrmalas domes deputāts Andris Čuda (Nacionālā apvienība).

Pašvaldības uzraugošā ministrija norāda, ka pašvaldībai kā kapitāldaļu turētājai ir saistoši normatīvie akti, tai skaitā – par mantas izšķērdēšanas novēršanu. “Un šādā aspektā būtu arī jāvērtē tas, vai kapitālsabiedrība ir strādājusi atbilstoši šim likumam un vai pašvaldībai, uzraugot kapitālsabiedrību, šajā gadījumā nebūtu pamats tomēr prasīt kapitālsabiedrības rīcību – gadījumā, ja ir konstatēts jau no tiesībsargājošo iestāžu puses iespējamais tiesību aizskārums konkrētajam komersantam,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.

Pirms pusotra gada Jūrmalas domes Revīzijas nodaļas veiktajā pārbaudē konstatēts, ka krēslu iepirkumā bijuši vairāki procedūras pārkāpumi. Turklāt arī šeit pieļauts, ka iepirkuma nolikums rakstīts konkrētajiem krēsliem un par tiem ir pārmaksāts.

Atzīts, ka detalizēti nav vērtēts izdevīgākais piedāvājums – cits pretendents atbilstošus krēslus piedāvājis pusotru reizi lētāk.

Turklāt dažus gadus vēlāk, kad koncertzāle iegādājās vēl 50 papildu krēslus no tā paša ražotāja krēslus, tie bijuši divreiz lētāki nekā lielajā iepirkumā.

Taču Jūrmalas dome, kas šo auditu tā arī nav padarījusi publisku, par tā secinājumiem nerunā, vien norāda: “Veiktā audita gala rezultātā konkrētais kapitālsabiedrības darījums kā tāds pēc būtības izvērtēts netika, atstājot to kompetento institūciju izvērtēšanai. Darījuma pēc būtības izvērtēšanai arī pastāvēja būtisks šķērslis – kriminālprocesu īstenojošās iestādes veiktā dokumentu izņemšana.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt