Skolotāji, kas māca bērnus ar īpašām vajadzībām vai kuriem ir trešās izglītības kvalitātes pakāpe, vai kuri strādā skolā, kurā ir mazāk par 100 bērniem, jaunajā mācību gadā jutīs lielāku atbalstu no valsts. Beidzot panākts kompromiss starp pedagogu arodbiedrību un izglītības un zinātnes ministriju. Arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško uzskata, svarīgākais, ka mērķdotāciju apjoms nemazināsies, un arī ceturtās un piektās pakāpes skolotāju algas paliks līmenī.
„Šodien ir brīdis, kad varam nomierināt pedagogus un teikt, ka finansējums ir atrasts, algas būs, un procesā saskatām arī vairākus pozitīvus momentus. Šis nav gaviļu sauciens, ka naudas būs vairāk un visi jautājumi atrisināti. Vēl ir jautājumi, kas jārisina, lai izvairītos no ikgadējās situācijas, kad mēs skatāmies viens uz otru ar dusmīgām acīm un ar pārmetumiem, bet tas varbūt ir nākotnes jautājums,” saka Mikiško.
Joprojām jārisina jautājums, kā skolotājiem saņemt profesijai atbilstošu atalgojumu. Tāpēc ministrija ieplānojusi trīs tālākos soļus. Pirmkārt, uzsvērt, ka mazās lauku skolas ir svarīgas, un, jo mazāks bērns, jo tuvāk jābūt skolai. Otrkārt, pārskatīt principu „nauda seko skolēnam”. Ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norāda - lai gan lielajās pilsētās tas veicina konkurenci, mazās lauku skolas cieš.
„Pirmais, protams, ka skolotāji ir kļuvuši par demogrāfijas situācijas ķīlniekiem, ka ir apburtais loks, ka samazinoties skolēnu skaits, samazinās arī pedagogu atalgojums. Līdz ar to arī mācību kvalitāte. Nepiedodama situācija ir mazajās lauku skolās, kurās nav nekāds konkurence un pedagogu atalgojums ir krimināli zems,” secina Dombrovskis.
Latvijā ir 228 skolas, kurās skolēnu skaits nesasniedz vienu simtu, bet problēmas ir arī vidusskolās. Rēķināts, ka skolās, kurās tagad vidusskolu beidz seši skolēni, pēc septiņiem gadiem būs tikai četri. Tāpēc jautājums ir arī par vidusskolu optimizāciju. Augstskolas sūdzas par šo skolēnu sagatavotības līmeni. Arī izglītības vadītāju asociācijas vadītāj Ineta Tamane skaidro, ka divās klasēs jāmācās vismaz 30 bērniem, lai būtu iespējams nodrošināt atbilstošu, kvalitatīvu izglītību:
„Protams, arī katrai pašvaldībai jādomā, vai skolas šādā situācijā var pastāvēt. Un ir pašvaldības, kas savlaicīgi vidusskolas pārveido par pamatskolām un domā par skolu internātiem un dienesta viesnīcām.”
Tagad rasta arī iespēja uzlabot darba apmaksu pirmsskolās un izlīdzinātas arī likmes starp vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm. Tamane uzsver, ka varētu būt problēmas ar pagarinātām grupām un atbalsta pasākumiem, tomēr cer, ka nebūs pārsteigumu ar finansējuma trūkumu skolotāju algām, kā tas bijis agrāk.
