ĪSUMĀ:
- Valdība šonedēļ lēma atvieglot prasības diasporas mediķiem, kuri vēlas pārcelties uz dzīvi Latvijā.
- Prasības atvieglotas diasporas mediķiem no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas.
- Atvieglotā kārtība neattiecas uz ASV, Austrāliju, Kanādu un citām valstīm, kurās strādājuši arī vairāki atzīti latviešu ārsti.
Ja ārstniecības persona diplomu ieguvusi Latvijā un ne mazāk kā trīs no pēdējiem pieciem gadiem ir strādājusi Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī vai Šveicē, tad, vēloties atgriezties darbā Latvijā, personai būs jāiesniedz Veselības inspekcijā noteikti apliecinājumi par savu profesionālo darbību ārvalstīs. Ja iesniegtie dokumenti būs atbilstoši, atgriežoties Latvijā, ārstniecības persona nekavējoties varēs uzsākt darbu.
"Ārstiem, arī māsām, vecmātēm un arī citām personām ar Latvijā iegūtu medicīnas diplomu, atgriežoties Latvijā, ir vienkāršota kārtība, kā pirmreizēji reģistrēties ārstniecības personu reģistrā. Šīm personām nebūs jākārto reģistra eksāmens, kā tas bija līdz šim, bet pietiek ar apliecinājumu, ka ārvalstīs ir strādājis savā profesijā," stāstīja Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vecākā eksperte Dace Roga.
Ministrijā uzskata, ka šādas izmaiņas mudinās Latvijā atgriezties atzītus un profesionālus mediķus, jo tiem neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes vairs nebūs jākārto speciāls eksāmens.
Šie noteikumi gan neskar speciālistus, tostarp augsti kvalificētus Kanādā, Austrālijā, ASV un citviet strādājošos latviešus.
ASV jau aptuveni 20 gadus strādājušais endokrinologs Uģis Gruntmanis pirms vairāk nekā gada atgriezās Latvijā, lai sāktu darbu šeit, tomēr profesionālās kvalifikācijas atzīšanas process bijis teju neaizpildāms. Atmetis ar roku. Speciālists Latviju ir pametis un nupat devies atpakaļ uz ASV, kur atrast darbu ar tādu pieredzi kā viņam bijis daudzkārt vieglāk. Gruntmanis uzskata, ka pieņemtie noteikumi ir labs pirmais solis, tomēr ar to nedrīkstētu apstāties.
"Tas noteikti ir labs pirmais solis, jo tas tikai palīdz ārstiem kolēģiem, kas atgriežas no Eiropas Savienības un EEZ, bet nepalīdz kolēģiem, ko jau mūsu prezidents teica, ka vajadzētu iekļaut valstis, kurām piešķir dubultpilsonību. Tātad valstis, par kurām Latvija jau ir pateikusi, ka ir drošas valstis – Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, ASV. Un līdz ar to tas uzlabojums ir tikai daļējs. Manuprāt, tas attaisnojums bija, ka nevar tik viegli iekļaut pārējās valstis, jo tur jāmaina likums. Lai arī kas tur jāmaina, tas ir jāmaina, tas ir jāizdara," uzsvēra Gruntmanis.
Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vecākā eksperte Dace Roga gan norādīja – plašāka valstu loka iekļaušana ir laika jautājums.
"Tur nedaudz būs jāpagaida. Uz šīm valstīm Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Šie grozījumi paredz saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu diasporas pārstāvjiem, kuri ir ieguvuši diplomu visās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstīs, Austrālijā, Brazīlijā, Jaunzēlandē, kā arī valstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu," norādīja Roga.
Viņa arī uzsvēra, ka jaunā atvieglotā kārtība attiecas uz visām reglamentētajām profesijām valstī, ne tikai uz veselības aprūpes darbiniekiem.
KONTEKSTS:
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesa smagnējumu pērn izgaismoja endokrinologa Uģa Gruntmaņa lēmums pamest darbu Amerikas Savienotajās Valstīs un atgriezties Latvijā. Ārstam un profesoram ar 20 gadu pieredzi tika prasīts kārtot augstskolas eksāmenu.
Lai nodrošinātu iespēju diasporā dzīvojošiem mediķiem, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, turpināt profesionālo darbību, atvieglota kārtība reģistrācijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, 18. augustā lēma valdība.
