ĪSUMĀ:
- Profesors Gruntmanis pēc 20 gadiem ASV nolēma atgriezties un strādāt Latvijā.
- Ārstiem Latvijā jāiziet profesionālās kvalifikācijas atzīšanas process.
- Gruntmanim ar apliecinājumu par specializēšanos Jeilas un citās ASV universitātēs nepietiek.
- Vienīgais veids, kā kļūt par ārstu Latvijā, - kārtot eksāmenu RSU.
- IZM: konkrētajā gadījumā prasības šķiet pārspīlētas, bet tās izvirzījusi pati nozare.
- IZM: Profesionālās darbības reglamentēšanā mēs esam ļoti lieli meistari.
- VM strādā, lai ārstiem no ES valstīm, bet vēlāk - arī no ASV būtu vieglāk atgriezties.
- Paralēli norit diskusija arī par ārvalstu augstskolu diplomu atzīšanas procesu.
- Jaunie zinātnieki: Pašreizēja kārtība nemotivē izglītotus jauniešus atgriezties.
- Šuplinska pieļauj: Diplomus varētu atzīt augstskolas, nevis iestādes.
- ES automātisku diplomu atzīšanu varētu gaidīt vien no 2025. gada.
“Pateica būtībā, ka Amerika ir tāda pati valsts kā Krievija vai Uzbekistāna, mēs jūs vērtēsim tāpat…” LTV atzina Gruntmanis.
Ārsts un Teksasas universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis pēc vairāk nekā 20 Amerikas Savienotājās valstīs nodzīvotiem gadiem nolēmis atgriezties un arī strādāt Latvijā.
Bet ārsts līdzīgi kā, piemēram, būvinženieris, ir viena no vairāk nekā 70 Latvijā reglamentētajām profesijām un, lai ārzemju speciālisti varētu tajās darboties, vispirms jāiziet profesionālās kvalifikācijas atzīšanas process.
Tiesa, ar apliecinājumiem par specializēšanos Jeilas un vairākās citās ASV universitātēs un vēl virkni dokumentāliem ārsta kvalifikācijas apliecinājumiem šoreiz nepietika, lai nu jau teju pusgadu ilgais process noslēgtos.
“Vienīgais veids, kā jums iekļūt ārstu sarakstā, ir iet pārlikt eksāmenu manā universitātē, Stradiņa universitātē, kopā ar 6. kursa beidzējiem... “ stāstīja Gruntmanis.
“Ja ārsts, kurš nav gatavs iet uz radio un TV un sūdzēties uz ministriju, un viņam šādu tekstu pasaka, viņš pasaka – “see you!”. Un vairāk neko ar mums negrib darīt,” sprieda Gruntmanis.
“Tā sajūta reizēm ir tāda, ka mums stāv uz robežām tūkstošiem ārstu un visi grib tikt iekšā – no Amerikas, Kanādas, Austrālijas, un mēs izvēlēsimies – kuru mēs laidīsim, kuru mēs nelaidīsim,” sacīja profesors.
Par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu atbild Izglītības ministrija, kur atzīst – konkrētajā gadījumā prasības tiešām šķiet pārspīlētas, bet tās izvirzījusi pati nozare.
“Tas, ka mums Latvijā prasības profesiju reglamentācijai ir ļoti augstas un bieži vien augstākas par daudzām citām valstīm, tas nu ir fakts,” atzina IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte Inese Stūre.
“Profesionālās darbības reglamentēšanā mēs esam ļoti lieli meistari, bieži vien to esam padarījuši par ļoti sarežģītu sistēmu ar ļoti daudzām institūcijām. Pret trešo valstu diplomiem, protams, mums ir arī īpaši piesardzīga attieksme,” sacīja Stūre.
Veselības ministrijā savukārt skaidroja, ka šobrīd norit darbs, lai atvieglotu atgriešanos Latvijā ārstiem, kas strādājuši kur citur Eiropas Savienībā (ES). Trešās valstis, kāda skaitās arī ASV, būtu nākamais solis.
Tiesa, izmaiņas likumos nevirzās ātri, bet aktuāls šis jautājums pamazām kļūst arī citās nozarēs. Piemēram, kvalifikācijas atzīšanas process jāiziet arī ārzemju būvniekiem, kas izcīnījuši tiesības par kāda objekta celtniecību Latvijā, būvinženieriem, būvdarbu vadītājiem, arhitektiem.
Paralēli norit diskusija arī par ārvalstu augstskolu diplomu atzīšanas procesu.
Jauno zinātnieku apvienība uzskata – pašreizējā kārtība, kas prasa braukt uz Latviju, iesniegt dokumentus, tad mēnesi gaidīt un par to vēl arī maksāt, nemotivē jauniešus, kas studējuši ārzemēs, atgriezties un turpināt izglītoties Latvijā.
“Mēs esam ES daļa jau ilgu laiku, mēs uzticamies citām dalībvalstīm, mēs varam vienoties, ka, ja diploms ir no ES valstīm, mēs viņu automātiski atzīstam. Tas ir mūsu politiskais lēmums, kādus diplomus mēs atzīsim un kādus speciālistus pie sevis aicināsim,” sacīja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa.
Līdz šim līgums par automātisku diplomu atzīšanu pēc ilgām un smagām pārrunām noslēgts starp trīs Baltijas valstīm un “Benelux” ietvaros. Plānots, ka nākamnedēļ abas valstu grupas parakstīs arī savstarpēju vienošanos.
Paralēli izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīva partija) apsver iespēju pārņemt Lietuvas modeli, kad par diplomu pielīdzināšanu lemj nevis konkrēta iestāde, bet tā augstskola, kurā students nolēmis ārzemēs uzsāktās mācības turpināt.
“Kolēģi brauks un skatīsies, vai ir tiešām iespējams lielajām universitātēm, kurām ir laba prakse, starptautiski atzītie sertifikāti, ļaut pielīdzināt vismaz augstākās izglītības pakāpi. Tomēr tās atšķirības pastāv, tās ir bijušas vēsturiskās, metodoloģijas tradīcijas, priekšstats par to, cik lielā mērā, piemēram, prakse jāiekļauj, kā tiek veidoti programmas pamatdaļa vai brīvās izvēles daļa, ļoti daudz ir iemeslu, kas tās varētu atšķirt, un tāpēc valsts diezgan piesardzīgi veic automātisku pielīdzināšanu,” norādīja ministre.
Eiropas Savienības līmenī darbs pie visu dalībvalstu izglītības sistēmu salāgošanas jau rit, bet automātisku diplomu atzīšanu varētu gaidīt vien no 2025. gada.
