Dienas ziņas

Krasta erozija posta Ventspils ostu

Dienas ziņas

Surdo tulkojums. Dienas ziņas

Koku ciršana Amatas krastos satrauc sabiedrību

Dabas draugus satrauc koku ciršana Amatas krastos; atbildīgie skaidro – darbi ir saskaņoti

Sociālajās platformās daudzi dabas draugi pauž sašutumu, kādēļ Amatas ģeotakas vienā no posmiem notiek mežistrādes darbi. Sabiedrība ir neizpratnē, kāpēc vienā no ainaviskākajām pastaigu vietām Gaujas Nacionālajā parkā nozāģēti koki un izdangāta augsne. Atbildīgās iestādes skaidroja – darbi notiek privātīpašumā, un tie ir saskaņoti. Galvenais mērķis ir aizvākt egļu astoņzobu mizgrauža bojātos kokus. Tāpēc takas posms pašlaik pastaigām ir slēgts.

Pārgājienu entuziasts Rodions Saltanovs kopā ar vairākiem dabas draugiem devās pārgājienā pa Amatas ģeotaku. Iecienīto tūrisma objektu viņi sasniedza no Ainavu kraujas puses, un šeit nebija nevienas norādes par mežistrādes darbiem un to, ka takas posms tūristiem ir slēgts. Ieraugot situāciju Amatas krastā, cilvēki bija šokā. Ar redzēto Rodions Saltanovs dalījās sociālajās vietnēs.

"Es saprotu, ka mežu vajag laiku pa laikam cirst, bet kāpēc nevarēja gar pašu upes malu atstāt joslu, kur iet tūristu taka. Jo tomēr šis ir viens no Latvijas tūristu iecienītajiem objektiem," pauda pārgājienu entuziasts Rodions Saltanovs.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau aizvadītajā nedēļā izplatīja informāciju, ka takas posms no Kārļu tilta līdz Zvārtas iezim apmeklētājiem ir slēgts mežistrādes darbu dēļ. Tikmēr cilvēki, kas tomēr turp devās, bija sašutuši, ka koki nocirsti pārāk tuvu Amatas krastam.

Valsts meža dienesta (VMD) Centrālvidzemes virsmežniecības vecākais mežzinis  Jānis Pētersons skaidroja, ka Amatas krastos egļu audzes strauji posta egļu astoņzobu mizgrauzis un šajā gadījumā privātīpašniekam izsniegta sanitārās cirtes atļauja.

"Sanitārā vienlaidus cirtē mēs drīkstam kokus cirst arī līdz upes malai, to drīkstam darīt, tas cilvēkiem jāsaprot, jo šeit ir liela kaitēkļu invāzija un šeit ir jāizvāc kaitēkļu bojātie koki ārā," norādīja Pētersons.

VMD Centrālvidzemes virsmežniecības vecākais mežzinis Jānis Pētersons

Savukārt meža patologs uzsvēra: lai egļu astoņzobu mizgrauzi ierobežotu, privāto mežu saimniekiem jārīkojas saskaņoti. Pretējā gadījumā tā ir vien sekošana mizgrauzim pa pēdām. Mizgraužu bojātās egles nokalst, un pēc diviem vai trijiem gadiem koksne kļūst trausla.

"Tie lūst, krīt, un, nedod dievs, tos gājējus traumē, vai, nenod dievs, vispār nosit, un tad būs jautājums, kur bija tie mežinieki, kuri neskatījās, ka te ir kāda bīstamība," klāstīja VMD eksperts meža aizsardzības jautājumos Vasīlijs Kolačs.

DAP stāstīja, ka Amatas ģeotaku gadā apmeklē aptuveni 20 000 tūristu. Bet egļu astoņzobu mizgrauža posta dēļ taka var kļūt apmeklētājiem bīstama un drošības dēļ to var nākties slēgt vēl vairākos posmos. Inspektoriem vairākās vietās jau nācies atbrīvot taku no nokaltušām, vēja gāztām eglēm.

"Protams, šī nav vienīgā vieta, tas ir arī citās vietās, kur infrastruktūra ir diezgan apdraudēta no mizgraužu puses," atzina DAP Vidzemes reģiona administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Pēc mizgraužu uzlidojuma arī Amatas otrā krastā paveras bēdīga aina, arī tur daudzas egles jau nokaltušas.

Mežziņi saprot, ka cilvēkiem koku ciršana raisa nepatīkamas emocijas un redzētais satrauc. Taču Amatas krastos mežistrādes vēl nav noslēgušās. Īpašnieka pienākums ir teritoriju sakopt, un pēc tam to vēl apsekos VMD mežzinis.

Tāpēc, kamēr Amatas ģeotakas teritorijā notiek meža darbi, tūristi aicināti turp nedoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti