Jaunās koalīcijas izveides sarunas pirmajā nedēļā publiskajā telpā ir par "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības spēju izveidot kopīgu koalīciju, vai piesaistīt tai "Progresīvos". "Jaunā Vienotība" to aizstāv ar vēlmi nodrošināt stabilāku lēmumu pieņemšanu. Ilggadējā pieredze liecinot, ka stabilitātes vārdā koalīcijā vajag vismaz 60 balsis. Potenciālie sadarbības partneri iebilst, jo pārsvars pār potenciālo opozīciju ir astoņas balsis.

"Priekš kam "Progresīvos" aicināt koalīcijā" – sarunā atkārto viens no "Apvienotā saraksta" līderiem Edvards Smiltēns. Paredzams, ka šo pozīciju "Apvienotais saraksts" šo pēcpusdien nostiprinās sarunā ar Nacionālo apvienību.

"Gluži vienkārši mēs atsakāmies iet "Jaunās Vienotības" klasiskajā valdībā. Pirmkārt, izveidot valdību, kurā ir dziļi pretrunīgi spēki. Tu iebetonē konfliktu jau saknē. Pilnīgi skaidrs, ka Nacionālā apvienība un "Progresīvie" ies pa gaisu tādā valdībā.

Ko tas nozīmē "Jaunajai Vienotībai"? Viņi iegūst iespēju sabalsot kādus būtiskus lēmumus vai nu ar vieniem ["Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību] vai otriem ["Progresīvajiem"]. Iegūst lielākas manevra iespējas. Ko tas nozīmē krīzes gadījumā? Tu vari vienreiz pārbalsot kādu no koalīcijas partneriem, otrreiz, bet trešā reize var būt liktenīga, jo koalīcija izirst, jo tā tu grauj uzticību," teica Smiltēns.

Uz jautājumu par to, vai pēc valdības izveidošanas sarunāšanās līdzīgā manierē ar "Jaunās Vienotības" pārstāvjiem nedraud arī turpmāk, Smiltēns atbildēja noraidoši. Viņš ir pārliecināts, ka trīs partiju koalīcijā komunikācija būtu lietišķa un noteikti raitāka, jo izpaliktu daudz liekas šķēpu laušanas. Tā, pēc Smiltēna domām, arī ļāvusi "Jaunajai Vienotībai" uzvarēt vēlēšanās, jo premjers un citi tās pārstāvji bieži vien uz citu koalīcijas partneru fona izskatījušies saprātīgākie. Līdzīgi būtu, ja jaunajā koalīcijā iekļautu "Progresīvos", vērtēja Smiltēns.

Pašreizējās vārdu cīņas ir tieši saistītas ar interešu sfēru sadali un spēku līdzsvaru, pārliecināts ir politologs Filips Rajevskis.

"Tas taktiskais izklājums ir, ka "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai ir interese līdzsvarot "Jauno Vienotību". Tad sanāk apmēram balsu līdzsvars. Gan balsis sakrīt, gan arī ideoloģiski tuvi.

Šajā gadījumā, ja atnāk "Progresīvie", "Jaunajai Vienotībai" ar viņiem kopā ir 36 mandāti, un tad "Jaunā Vienotība" var nopietni stūrēt. Jāsaprot, ka viņi būs pilnīgi pakļauti "Jaunajai Vienotībai", ko arī abi pārējie spēki negrib pieļaut, jo tas stiprinātu "Jauno Vienotību"."

Par amatu sadali partijām saruna pirmajās nedēļās vēl nav bijusi, uzsvēruši partiju pārstāvji. Taču, modelējot situāciju, būtu grūti iztēloties, kā tā notiek četru partiju modelī, piebilda  Rajevskis. Koalīcijā esot trīs spēkiem, atbildības jomu sadale varētu notikt trīs līdzvērtīgās daļās, savukārt grūti iztēloties, ka "Progresīvo" piesaistīšanas gadījumā izdotos jelkāda saruna par līdzvērtīgu amatu sadali.

Valdības veidošanas sarunas tieši kā amatu dalīšanu vērtēja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) viens no līderiem Viktors Valainis. Viņš izteicās, ka premjera Krišjāņa Kariņa un "Jaunās Vienotības" mēģinājums dabūt "Progresīvos" valdībā esot vēlme nostiprināt savu krēslu. Valainis uzskata, ka, norobežojot ZZS no dalības valdībā, partijas grib iegūt vairāk amatu. ZZS gan esot gatavi kļūt par spēcīgu opozīciju, taču, viņaprāt, vienīgā iespēja izveidot stabilu, rīcībspējīgu valdību būtu ar ZZS, tiesa, ar citu premjeru.

Koalīcijas izveidē iesaistītie politiskie spēki pašlaik gan neizskata iespējas šajā procesā iesaistīt ZZS. Savukārt Valsts prezidents Egils Levits koalīcijas izveides sarunu vadību uzticējis tieši Kariņam, kuram uzdevis arī izklāstīt nākamās valdības veicamo darbu un reformu plānu.

KONTEKSTS:

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts",  Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Neilgi pēc pirmo provizorisko rezultātu publicēšanas potenciālie parlamentā iekļuvušie politiskie spēki iezīmēja tā sauktās sarkanās līnijas jeb nosacījumus, pie kuriem gatavi strādāt jaunajā koalīcijā, kā arī minēja iespējamos sadarbības partnerus.

Attšķirīgi vērtētas "Progresīvo" izredzes uz darbu koalīcijā, savukārt Valsts prezidents izteicies, ka koalīcijas stabilitātes dēļ vajadzētu ar "Progresīvajiem" sadarboties. Vienlaikus viņš norādīja, ka sadarbība iespējama, arī neņemot "Progresīvos" koalīcijā.