Pēc 14.Saeimas vēlēšanām jaunajā sasaukumā "Jaunajai Vienotībai, "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai kopā sanāks 54 balsis, ar ko matemātiski pietiek koalīcijas izveidei. Vienlaikus "Jaunā Vienotība" uz sarunām aicina arī partiju "Progesīvie", kurai ir 10 balsis.
Metla-Rozentāle norādīja, ka ikvienas koalīcijas stabilitātei ir vajadzīgs vairāk balsu. Taču, no otras puses, ir jautājums par amatu sadali.
"Protams, viņi nav ieinteresēti. Priekš kam vajag vēl vienu konkurentu? Domāju – ja skatāmies no šīs puses, tiks mēģināts darīt visu, lai "Progresīvajiem" iedotu kādu alternatīvu statusu," uzskata politoloģe.
Viņa arī norādīja uz ideoloģisko nesakritību starp "Progresīvajiem" un iespējami topošo koalīciju. Tam gan nepiekrita Kažoka, sakot, ka plaisa nav liela.
Kažoka uzskata, ka sarunas ar "Progresīvajiem" nav tikai formālas, jo trūkstot skaidrības attiecībā uz "Apvienoto sarakstu". "Proti, trīs dažādas partijas un kāds premjera amata kandidāts. Un pazīmes vēl pirms vēlēšanām liecināja, ka šīm trim partijām ir diezgan sarežģīti koordinēt rīcību," viņa norādīja.
Kā piemēru viņa minēja "Partiju šķirotavas" veidošanu pirms vēlēšanām: ""Apvienotajam sarakstam" bija visgrūtāk noformulēt savas konsekventas pozīcijas. Viņi vēlējās arī tās mainīt. Tas man liek domāt, skatoties uz veidu, kā viņi savstarpēji sarunājas un komunicē kopīgus vēstījumus, ka šai apvienībai iekšēji iet grūti. Līdz ar to no "Vienotības" skatpunkta vēl ir jautājums, cik lielā mērā viņi ar šo sarakstu var paļauties kā uz stabilu, saprotamu koalīcijas partneri," sacīja Kažoka.
Metla-Rozentāle gan norādīja, ka "Apvienotajā sarakstā" ir daudz "veco politiķu, kuri zina, kā veidot politiku". Tāpēc ar šo politisko spēku varētu būt skaidrāki spēles noteikumi. Savukārt ar "Progresīvajiem" esot daudz nezināmā par sadarbību.
Attiecībā uz "Progresīvajiem" Kažoka arī pauda, ka viņi būtu bīstama opozīcija koalīcijai, kuru varētu izveidot "Jaunā Vienotība". Kopumā gan iespējamo opozīciju 14. Saeimā Kažoka vērtēja kā sašķeltu.
KONTEKSTS:
14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
Neilgi pēc pirmo provizorisko rezultātu publicēšanas potenciālie parlamentā iekļuvušie politiskie spēki iezīmēja tā sauktās sarkanās līnijas jeb nosacījumus, pie kuriem gatavi strādāt jaunajā koalīcijā, kā arī minēja iespējamos sadarbības partnerus.
Saskaitīti 1055 iecirkņi no 1055
Atjaunots: 03.10. plkst. 10:06
