Lai aizsargātu pret smagu saslimšanu, vakcīnas palīdz organismam izstrādāt gan antivielas, gan šūnu imunitāti. Imunizācijas valsts padomes (IVP) vadītāja Dace Zavadska skaidroja – pat ja virsmas antivielām nav izdevies noķert vīrusu un to iznīcināt, pieslēdzas nākamais līmenis – šūnu imunitāte, kuru uzdevums ir iznīcināt vīrusu.
"Vakcinēts cilvēks, pat ja viņš ir inficēts, viņš ir uz īsu brīdi inficēts un tālāk pats neattīsta šo infekciju tik lielā mērā kā tie cilvēki, kas vispār nav [vakcinēti]," skaidroja Zavadska.
Epidemiologs Ņikita Trojanskis pastāstīja – to, cik liela ir atšķirība starp inficētu vakcinētu cilvēku un inficētu nevakcinētu, labi parāda plašs pētījums Lielbritānijā, kur analizēti vairāk nekā 900 tūkstoši mājsaimniecību. Par pamatu tika ņemti divi mājsaimniecību tipi – viens, kurā kopā ar nevakcinētiem mājiniekiem dzīvoja vakcinēts inficētais, un otrs mājsaimniecības tips, kurā dzīvoja nevakcinēts ar Covid-19 inficētais.
Rezultāti parādīja, ka vakcinēts cilvēks pat ļoti ciešā kontaktā inficē retāk.
"Pirmie gadījumi, kur inficēta persona bija vakcinēta, mēs redzam par 50% jeb divreiz retāk notikušu transmisiju. [..] Balstoties uz šo ļoti lielo datu kopu, ir iemesli domāt, ka vakcinētie par vairāk nekā 50% samazina savu transmisiju vakcinējoties," skaidroja Trojanskis.
Lai gan iespēja inficēt ir mazāka, tā netiek izslēgta pavisam. Tomēr vismaz pagaidām nav plānots masveidā testēt arī vakcinētos.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka bez lielas vajadzības vakcinētus cilvēkus rutīnas skrīninga ietvaros, piemēram, skolās, pagaidām netestē, bet tas var mainīties.
Zavadska uzskata, ka vakcinēto iekļaušanai rutīnas skrīningā pašlaik nav liela pamatojuma. Iegūtie rezultāti varētu sniegt papildu informāciju, tomēr, visticamāk, nemainītu epidemioloģisko pasākumu taktiku.
