Jūrmalā politisku kašķu nav trūcis, un četru gadu laikā nomainīti četri mēri. Turklāt neviens no tiem krēslu nav pametis labprātīgi. Un daudzajiem skandāliem nevar izsekot pat vietējie.
Ineta Jūrmalā dzīvo visu mūžu un kopumā ar dzīvi kūrortpilsētā ir apmierināta. Slavenais nekustamā īpašuma nodoklis par nelielo divistabu dzīvokli ir simt latu gadā. Taču komunālie rēķini nav ļoti lieli – aptuveni 40 latu mēnesī. Arī apkure neiznāk dārga, jo ir savs apkures katls. Iepirkties un izklaidēties gan lielākoties sanāk, braucot ārpus Jūrmalas, jo jau ilgāku laiku bez dzīvības stāv pašā pilsētas centrā esošais Majoru kultūras nams. Bet Dzintaru koncertzālē lielākoties izklaides izdabā krievvalodīgo iedzīvotāju un tūristu gaumei.
„Diemžēl, Jūrmalas domē tie kašķi ir, jā, es domāju, uz jūrmalniekiem, protams, savu iespaidu tie atstāj, bet ne tik ļoti krasu, kā izskatās, skatoties no malas,” stāsta Ineta. Lielākie pārmetumi pašvaldībai vairāk saistīti ar joprojām nesakoptajiem graustiem, kā arī nespēju nodrošināt vienmērīgu tūrisma plūsmu.
Tieši tūristi ir pilsētas galvenais barotājs un ar tiem saistīta arī Inetas biznesa darbība. „Tūristu varētu būt vairāk, šeit būtu pilsētā, ko darīt. Piemēram, attīstīt kūrorta ārstniecību. Tās dažas mūsu dziednīcas, kas ir, tiešām ir pieprasītas, un ne tikai vietējo, bet arī ārzemnieku vidū. Un, protams, domāt arī par to, ka Jūrmala varētu attīstīties tāda elitāra kūrorta virzienā, kur cilvēki brauc visu gadu un maksā par klusumu, par skaistu ainavu, kas arī Jūrmalā ir, ne tikai sezonā, kad ir karsts un jūrā var peldēties, bet arī rudenī, pavasarī un ziemā. Nu, te ir daudz, ko vajadzētu darīt, vajadzētu sakopt infrastruktūru, ceļus, ietves, varbūt arī novākt nodegušās mājas, lai skats būtu skaists un Jūrmala varētu virzīties arī šādā virzienā,” spriež Ineta.
Turklāt vietējiem uzņēmējiem, kas Jūrmalā strādā un maksā nodokļus visu gadu, nereti pretimnākšanas ir mazāk nekā tiem, kuri atbrauc uz sezonas laiku, lai nosmeltu krējumu. Dārga arī īre. Nelielais 20 kvadrātmetru birojs mēnesī izmaksā 300 latu. Un tas Jūrmalai vēl nebūt nav daudz, jo galvenajā tūristu plūsmas vietā – Jomas ielā – sezonas laikā īres cenas par telpām sasniedz pat vairākus tūkstošus latu.
Kašķi par varu un četri mēri
Acīmredzot sakārtot problēmjautājumus daudzie kašķi par varu Jūrmalā tomēr traucē. Vispirms, tikai gadu pēc pagājušajām pašvaldību vēlēšanām, kriminālprocesā par kukuļdošanu tika aizturēts un dažas dienas vēlāk mēra krēslu zaudēja Raimonds Munkevics. Krimināllieta joprojām nav iztiesāta, kaut gan domnieka amatā bijušais mērs turpina strādāt.
Munkevica vietā uz dažiem mēnešiem stājās Romualds Ražuks, vēlāk Saeimā ievēlētais. Jūrmalā Ražuks neprata sadalīt krēslus un vēlējās pats pārraudzīt kapitālsabiedrības. Tāpēc kūrortpilsētas vadītāja amatā izturēja tikai vasaru. Īsi pirms krēsla zaudēšanas Ražuks gan paguva parakstīt strīdīgo līgumu ar Ķemeru privatizētāju – bēdīgi slaveno “Ominasis Latvia”. Ražuka oponenti pārmet, ka tādējādi formāli tika pabeigts privatizācijas process un Jūrmalas dome zaudēja iespējas ietekmēt sanatorijā notiekošo, lai gan vēsturiskās Ķemeru ēkas atjaunošana acīmredzami nebija pabeigta.
Ražuku amatā nomainīja Gatis Truksnis, kuram mēra krēslu izdevās saglabāt visilgāk. Iespējams, tas saistīts ar dāsno amatu dalījumu – silta vietiņa atradās gan balsu pirkšanā apsūdzētajam Munkevicam, gan citiem ambiciozākajiem kolēģiem. Tomēr vēlme īsi pirms vēlēšanām sevi popularizēt par pilsētas naudu, aprīlī Truksnim lika krēslu zaudēt.
Tad vara Jūrmalā pārgāja “Vienotības” pārstāvja Jura Visocka rokās. Viņš gan, īsu laiku esot amatā, jau paspējis sanīsties ar vienu no aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām kūrortpilsētā, kuru turklāt vada Visocka partijas biedrs.
Biedrība cer uz pašvaldību referendumiem
Jūrmalas aizsardzības biedrība iestājas par zaļas vides saglabāšanu un ir viena no aktīvākajiem domes lēmumu oponentiem. „Labākā gadījumā mēs varam uzskatīt, ka dzīvots šodienai, bet lielākai daļai jūrmalnieku aizdomas, ka viss šis plāns ir tā kā pasūtījuma plāns. Kādu cilvēku interesēs, diemžēl. Un trakākais ir tas, ka mēs visu laiku runājam par kaut kādu līdzekļu neracionālu izmantošanu, skandāls pēc skandāla, radiniekiem amati, tā ir nauda, ko mēs šajā brīdī pazaudējam, pazaudējam iespējas izmantot citur. Bet tajā brīdī, kad šeit pacelsies kaut kādas mājas, tas jau ir neizbēgami, tas ir neatgriezeniski,” uzsver Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms (“Vienotība”).
Biedrībai ir vesels saraksts ar vietām, ko, viņuprāt, nepamatoti tiek plānots apbūvēt. Bet tam, ka cīņa ar domniekiem varētu būt auglīga, biedrības pārstāvji jau vairs netic. Tādēļ vēlas panākt tā dēvēto pašvaldību referendumu ieviešanu, kuru rezultāti domei būtu jāņem vērā.
„Kamēr nenotiks kaut kāds revolucionārs protests vai vismaz vienu reizi apvienosies kādi astoņi deputāti, kas ir vairākums, kur tās prioritātes būs pilnīgi citas, tas kaut ko varētu mainīt. Tagad faktiski vairāk vai mazāk tie paši cilvēki ir dažādās, atkal citās partijās, bet grupa paliks droši vien tā pati, kas noteiks šo nākotni,” norāda Kronblūms.
Kāri pēc Jūrmalas domes krēsliem viegli izskaidrot ar nesliktajiem ienākumiem. Tā, piemēram, Trukšņa turība kopš 2005.gada, kad viņš sāka strādāt Jūrmalā, krietni augusi. Ja sākotnēji viņa uzkrājumi ir vien daži tūkstoši latu un tie ir mazāki nekā parādsaistības, tad pērn līdz šim vien Jelgavā dzīvokli deklarējušais domnieks nav žēlojis simt tūkstošus eiro īpašuma iegādei Jūrmalā.
