ĪSUMĀ:
- Rīgas domē nenotika trīs ārkārtas sēdes pēc kārtas. Tas dod pamatu atlaist domi.
- Burovs jau iepriekš vienojās ar opozīciju par šādu scenāriju, jo uzskata, ka dome nav rīcībspējīga.
- Līdz Rīgas domes atlaišanai Burovs cer rast risinājumu pašvaldības budžeta pieņemšanai.
- Domē varētu notikt vēl viena sēde par neuzticības izteikšanu Burovam.
Rīgas domē šajās divās dienās nepietiekams deputātu skaits ieradās gan trīs ārkārtas sēdēs, gan kārtējā sēdē par kādreizējo sadarbības partneru rosinājumu izteikt neuzticību Burovam. Līdz ar to deputātu vairākums radījis juridisku pamatojumu Rīgas domes atlaišanai.
Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegs attiecīgu papildinājumu Saeimā jau esošajam Rīgas domes atlaišanas likumprojektam, ko parlamentārieši jau skatījuši saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas problēmām. Saeimas komisija šos priekšlikumus skatīs kādā no nākamās nedēļas sēdēm, un pēc nedēļas, 13. februārī, par likumprojektu galīgajā lasījumā balsos Saeima. Valsts prezidents to var izsludināt 10 līdz 21 dienu laikā.
Tomēr Saeimā izskan vairāki viedokļi, ka pēc tam, kad Rīgas domes deputāti pēc savstarpējas vienošanās neapmeklē jau vairākas sēdes, jāveido jauns Rīgas domes atlaišanas likumprojekts, jo Saeimā jau daļēji izskatītais likumprojekts pēc apstrīdēšanas Satversmes tiesā varētu izrādīties apgāžams, par ko brīdinājis Saeimas Juridiskais birojs.
34 Saeimas deputāti var izmantot Satversmē paredzētās tiesības lūgt Valsts prezidentu likuma izmaiņas vēl neizsludināt, kas likumprojekta izsludināšanu un attiecīgi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas atliktu par diviem mēnešiem. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts Armands Krauze Latvijas Radio jau iepriekš apliecināja, ka ZZS šo iespēju neizmantos, jo Rīgas dome pati panākusi atlaišanas iemeslu. Līdz ar to šos 34 parakstus Saeimā nav iespējams savākt.
„Šajā gadījumā, jā, Rīgas dome pati rada juridiski korektu risinājumu un skaidru pamatu, lai atlaišanas procedūra būtu atbilstoša likumam. Pagarināt šo procesu vēl uz diviem mēnešiem absolūti nav nozīmes”.
Valsts prezidents likumprojektu izsludināt varētu ātrākais 23. februārī, attiecīgi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt sestdien, 25. aprīlī.
Līdz tam pašreizējais Rīgas mērs Oļegs Burovs cer rast risinājumu pašvaldības budžeta pieņemšanai, bet šaubās, vai domes deputāti to varētu atbalstīt.
„Man ir uz galda rīkojuma projekts par to, lai dotu izpildvarai pilnvaras strādāt pirms budžeta apstiprināšanas.
Ja dome būs atstādināta ap 24. februāri, mēs varbūt varētu pieņemt visus kārtējos jautājumus un varbūt arī apstiprināt budžetu. Vai arī otrs variants – Rīgas pilsētas budžetu, kas faktiski ir jau sagatavots, var apstiprināt administratori kā tehnisko budžetu," sacīja Burovs.
Likums gan paredz, ka
ne ātrāk kā pēc vienas un ne vēlāk kā pēc divām nedēļām Rīgas domē varētu notikt vēl viena sēde par neuzticības izteikšanu Burovam.
Skaidrs, ka tad, kad Valsts prezidents izsludinās Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, Burova pilnvaras beigsies un pašvaldību līdz jauna domes sasaukuma ievēlēšanai un izveidei vadīs trīs pagaidu administratori – VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs. Viņi pildīs pašvaldības domes funkcijas un nodrošinās pašvaldības institūciju finansiālo un saimniecisko darbību.
KONTEKSTS:
“Gods kalpot Rīgai” (GKR) un "Saskaņas" koalīcija Rīgas domē sašūpojās pēc ilggadējā mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) aiziešanas no pašvaldības. Pērnā gada izskaņā vien mēnesi pēc tam, kad mēra amatā izdevās noturēties Burovam, koalīcijas partijas rosināja atcelt viņu no amata. Nesaskaņas koalīcijā izmantoja opozīcija, piesakot balsojumu par vicemēru atlaišanu.
GKR cerēja uz parakstu atsaukšanu Burova atcelšanai, taču, to nesagaidot, 16. janvārī domes opozīcija un vairāk GKR deputāti lēma no amatiem gāzt mēra vietniekus Vladovu un Druvi Kleinu (deputātu bloks “Rīgai!”). Pēc balsojuma Burovs paziņoja, ka domes koalīcijā palikusi tikai GKR frakcija. Dažas dienas vēlāk "Saskaņas" deputāts Jānis Ločmelis atsauca savu parakstu, līdz ar bijušo koalīcijas partiju iecere atstādināt Burovu izgāzās. "Saskaņa" gan solīja nepadoties, mēra atlaišanai parakstus savākt no jauna, kā arī nebalsot par galvaspilsētas šā gada budžetu.
