Viņa uzsvēra jau iepriekš teikto, ka nav skaidrs, kāpēc viņai atteikta pielaide valsts noslēpumam. ECT viņa vēlēsies izzināt, kāpēc pielaide atteikta un kāpēc tas viņai nav pateikts.
Broka norādīja, ka atsevišķi politiķi teica, ka, zinot, kāpēc viņai atteikta pielaide. Viņasprāt, tas neesot pieņemami, jo tiesiskā kārtība neparedz, ka citas amatpersonas ir informētas par to, kāpēc Brokai atteikta pielaide.
Attiecībā uz savu pēcteci Broka norādīja, ka tas varētu būt cits Nacionālās apvienības (NA) politiķis Gaidis Bērziņš. „Iespējams, ka varētu būt Gaidis Bērziņš. Tas būtu visloģiskāk. Viņš ir bijis ministrs, mans parlamentārais sekretārs, un mēs roku rokā esam pieņēmuši lēmumus,” saka Broka.
Viņa pati plānojot atgriezties vai nu akadēmiskajā dzīvē, kas varētu būt viņas prioritāte, vai arī izskatīt un pieņemt kādu ārvalstu piedāvājumu biznesa tiesībās vai aviotiesībās.
Atbalstu Bērziņa kandidatūrai otrdienas rītā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" izteica arī premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) esot cienījama tieslietu ministra kandidatūra, kas varētu turpināt demisiju iesniegušās Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) darbu. „Cienījama kandidatūra, kam nevajadzēs nekādu ieskriešanās periodu,” sacīja Straujuma.
Jau ziņots, ka Broka iesniedza demisijas rakstu Straujumai, jo ģenerālprokuratūra nolēma nemainīt Satversmes aizsardzības biroja lēmumu nepiešķirt viņai augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
Lēmumu par ministres portfeļa nolikšanu viņa pieņēmusi pēc apspriešanās ar partijas biedriem. Nacionālajai apvienībai vēl nav skaidras atbildes, kuru virzīs kā jaunu kandidātu tieslietu ministra amatam.
Iepriekš ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav mainījis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par atteikumu tieslietu ministrei Baibai Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
SAB neatklāja pielaides atteikuma iemeslus, tomēr, saņemot Brokas partijas biedru pārmetumus par politisku ietekmējamību, SAB vadītājs Jānis Maizītis ir paziņojis, ka atteikuma pamatā ir nopietni iemesli. Tāpat tikušas dotas norādes, ka atteikuma iemesli Brokai, visticamāk, esot ļoti labi zināmi, lai arī politiķe apgalvo pretējo.
Broka SAB lēmumu ģenerālprokuroram pārsūdzēja jūnija beigās. Broka nosūtīja ģenerālprokuroram desmit lappuses garu pārsūdzību, kurā lūdza sniegt pamatojumu, kādēļ viņai tika atteikta augstākās kategorijas pielaide. Broka uzreiz pēc pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanas paziņoja par gatavību šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Savukārt par tālāko rīcību, ja arī ģenerālprokurora lēmums būs nelabvēlīgs, viņa lemšot vēlāk. Broka neizslēdz iespēju vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Šogad rudenī notiekošajās Saeimas vēlēšanās Broka nestartēs.
