„Normālā, veselīgā sabiedrībā šīs amatpersonas pašas būtu atkāpušās sabiedrības spiediena rezultātā,” norādīja Bordāns.
Pēc viņa domām, šī nav likuma, bet gan izmeklēšanas problēma.
„Politisku iemeslu dēļ šobrīd tiek lauzti normāli krimināltiesiskie principi – tie neparedz amatpersonas nostādīt priviliģētā stāvoklī,” kritizēja eksministrs. „Ja viņi [amatpersonas] nevarētu pildīt pienākumus šajā iztiesāšanas laikā, viņi ierastos 151 reizi uz tiesu un paši nāktu, lai ātrāk iztiesātu, nevis kā tagad, kad ir ieinteresēti novilcināt lietas.”
Viņaprāt, problēma ir izmeklēšanas kvalitātes kritums. „Kāpēc politiķi neinvestē savu laiku un valsts līdzekļus izmeklēšanas iestāžu kvalitātes celšanā? Policijas akadēmijas likvidēšana ir sitiens izglītības līmenim,” norādīja Bordāns.
Opozīcija: „Vienotība” spēlē teātri
Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Elksniņš („Saskaņas centrs”) pauda viedokli, ka, virzot šādus likuma grozījumus, „Vienotība” spēlē politisko teātri un risina šķietamas problēmas, jo tas skar Nacionālās apvienības un Zaļo un Zemnieku savienības biedrus.
„Spekulācijas notiek tieši ar „Saskaņas centra” pozīciju, vai būs atbalsts vai nebūs atbalsts. Radīt likumu vienai otrai personai nav pieņemami,” sacīja Elksniņš.
Viņš norādīja, ka bijušajiem tieslietu ministriem – Gaidim Bērziņam un Bordānam – bija iespēja rosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, ja viņš novilcina lietas izskatīšanu.
„Kāpēc netiek virzīti likuma grozījumi par to, ka apsūdzētais pašvaldības deputāts nevar ieņemt amatu? Par šo likumprojektu ir aizmirsts,” uzsvēra opozīcijas deputāts.
„Ja tiesnesim uz galda nonāk vienlaikus četras lietas – amatpersonas lieta, Zolitūdes traģēdijas lieta, Elīnas Pupiņas slepkavība un Imantas pedofila lieta, saskaņā ar šo priekšlikumu amatpersona būtu jāiztiesā vispirms,” uz nesamērību norādīja Elksniņš.
Tikmēr „Vienotības” pārstāvis, Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins aicināja kolēģi nespekulēt, jo vienā tiesā nekoncentrējas visas smagās lietas. „Četru amatpersonu lietas neparalizēs tiesu sistēmu,” viņš piebilda, informējot, ka pašlaik iztiesāšanā ir Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces, pašvaldību deputātu Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība), Aivara Lemberga („Latvijai un Ventspilij”) un Raimonda Munkevica lietas.
„Es piekrītu, ka mums ir zagļi un slepkavas, bet, ja ir situācija, ka amatpersona tiek turēta aizdomās un ir apsūdzēta, ja viņš turpina lemt par mūsu dzīvi, nodara lielu kaitējumu sabiedrībai. Ja viņš nav vainīgs - pēc iespējas ātrāk jāattaisno, ja ir vainīgs - jānotiesā,” likumprojektu atbalstīja Judins.
„Šeit jautājums nav par četriem vai pieciem uzvārdiem, jautājums ir par būtību – ja cilvēks balso par lēmumiem [..], ir reāls apdraudējums sabiedrībai,” turpināja Judins.
Tieslietu ministrija iebilst
Amatpersonu lietu noteikšanai par prioritāti iebilst Tieslietu ministrija (TM), kuras parlamentārais sekretārs, eksministrs Gaidis Bērziņš raidījumā uzsvēra, ka TM nostāja balstās ekspertu darba grupas viedoklī.
„Tiesnesim uz galda divas lietas – amatpersona, kas izdarījusi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, un izvarošana. Sabiedrība gaidīs vainīgo saukšanu pie atbildības. Man svarīgāk būtu zināt, ka izvarotājs tiek saukts pie atbildības primāri,” argumentēja Bērziņš.
Tāpat būtisks pretarguments ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinums, kas neļauj valsts amatpersonu atzīt par mazāk aizsargātu personu.
Savukārt bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte pauda šaubas, vai likuma grozījumi dotu vēlamo efektu un amatpersonu lietas tiktu iztiesātas ātrāk. Tā vietā ir jānodrošina, lai amatpersonas ierastos uz pirmo tiesas sēdi un tās netiktu vairākkārt atliktas.
„Šis nav stāsts par likumiem vai procesiem, bet šis ir stāsts par tikumiem. Amatpersona ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk pierādīt savu taisnību, atgūt uzticamību,” pauda Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija, neraugoties uz opozīcijā esošā „Saskaņas centra” un koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības noraidošo nostāju, kā arī Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras iebildumiem, tomēr neatteicās no ieceres par ātrāku valsts amatpersonu krimināllietu iztiesāšanu. Komisija noraidīja Kriminālprocesa likuma grozījumu trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, kas šo Saeimas jau atbalstīto normu atceltu. Tikmēr „zaļzemnieki” jau atklāti protestē pret to, ka likums tiekot rakstīts Ventspils mēra Aivara Lemberga dēļ.
Saeima likuma grozījumus skatīs ceturtdien.
