Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Amatpersonu krimināllietu ātra izskatīšana – prioritāte uz papīra?

Augstākās tiesas priekšsēdētājs sola pasteidzināt amatpersonu krimināllietu izskatīšanu

Lai gan jau gandrīz septiņus gadus kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas augstas valsts amatpersonas, ir priekšrocības saprātīga termiņa nodrošināšanā, amatpersonu ilgā tiesāšana joprojām ir problēma. Kritiku tiesām par to šonedēļ publiski pauda gan ģenerālprokurors Juris Stukāns, gan Saeimas deputāti, kas to pieminēja, lemjot par Artusa Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs sola pievērsties šai problēmai un pārrunāt ar tiesu priekšsēdētājiem to, kā šo principu ievēro viņu vadītajās tiesās. 

Šonedēļ Saeima debatēja par to, vai izdot kriminālvajāšanai deputātu, kādreizējo partijas “KPV LV” līderi Artusu Kaimiņu, kuru prokuratūra vēlas apsūdzēt par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Pret izdošanu aktīvi iestājās Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras pārstāvis Juris Jurašs tiek tiesāts lietā par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu. 

“Nu jau tūlīt būs divi gadi, kad mēs izdevām vienu deputātu. Kā zināms, šī steidzīgā rīcība nesekoja, lai gan bija solījumi, ka nu jau, nu jau, pāris mēnešu laikā lieta tiks izskatīta. Rezultāta nav vēl arvien. Tieši tas pats ir ar Zakatistova kungu.

Un man nav šobrīd pārliecības, ka izdošanas gadījumā Kaimiņa lieta tiktu ļoti steidzami izskatīta un ka viņš netiks turpmāko pusotru, divus [gadus], iespējams, vēl ilgāku laiku, piedodiet, vazāts pa medijiem ar šo birku – krimināli apsūdzēts,”

aicinot neatbalstīt Kaimiņa izdošanu, pauda JKP deputāte Anita Muižniece. 

Jau šobrīd tiesās ir trīs Saeimas deputātu lietas: pirms diviem gadiem tiesai nosūtīta Juraša lieta, pērn – “KPV LV” bijušā frakcijas vadītāja Ata Zakatistova apsūdzība krāpšanā, bet šī gada sākumā – “Jaunās Vienotības” deputāta Alda Adamoviča dzīvokļa īres kompensācijas iespējamās izkrāpšanas lieta. Šie procesi tiesās gan ir salīdzinoši nesen – vairākos citos gadījumos amatpersonas uz apsūdzēto sola sēž gadiem ilgi. 

To šonedēļ Saeimas komisijas sēdē uzsvēra arī ģenerālprokurors Juris Stukāns: “Nu, tad pajautājiet tiesu sistēmai, kāpēc tiesas nav spējīgas saprātīgā laikā izskatīt amatpersonu noziegumus. Parlaments ir veicis – manuprāt, bija [deputāta Andreja] Judina ("Jaunā Vienotība") kunga priekšlikums – Kriminālprocesa likuma 14. panta grozījumus, nosakot amatpersonu lietu prioritāti. Bet mums tieši otrādi – visas citas lietas tiek izskatītas, bet amatpersonu lietās gadiem tiesas nevar saorganizēties, lai izskatītu.”

Stukāna piesauktie Kriminālprocesa likuma grozījumi tika pieņemti 2014. gadā. Tolaik Saeima atbalstīja Andreja Judina priekšlikumu papildināt pantu, kas paredz tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Nu jau septiņus gadus prioritāte ir arī kriminālprocesiem,  kuros apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Šādu amatpersonu nav ļoti daudz – sarakstā ir, piemēram, Valsts prezidents, valdības locekļi, Saeimas deputāti, pašvaldību vadītāji un to vietnieki.

Pirms septiņiem gadiem Judins savus grozījumus pamatoja ar to, ka ilgi kavējas toreizējā Ogres vicemēra Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) lietas skatīšana tiesā. Nu Helmanis ir Ogres mērs, taču lieta joprojām nav tikusi līdz galīgajam spriedumam. Joprojām līdz galam nav izskatīta arī Zilupes mēra Oļega Agafonova deklarācijas lieta. Savukārt Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā februārī gaidāms pirmās instances spriedums – šī lieta pēdējos gados gan tiek skatīta visai intensīvi.

Deputāts Judins atzina, ka gandarījuma par to, kā viņa priekšlikums darbojas dzīvē, viņam nav:

“Mani ļoti mulsina, ka tie piemēri, ko jūs nosaucāt, faktiski norāda, ka tiesu vara šo normu vispār ignorē.

(..) Tā norma no paša sākuma bija konstruēta kā norma, kas aicina, kas norāda, ka tā jādara. Tur nav rakstīts, teiksim, ka ātri, daži mēneši. Tur nav rakstīts, ka, lai tā priekšrocība būtu nodrošināta, jāizdara konkrētā laikā. Nē, nav tā. Bet ja normu neredz, ja normu ignorē, būtu ļoti loģiski, ja Tieslietu padome pievērstu uzmanību, diskutētu un aicinātu ievērot. Es neredzu iespēju likumā ierakstīt citādāk.”

Laikā, kad grozījumi tapa, tos kritizēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga, norādot, ka šādā veidā amatpersonām tiek radītas nepamatotas priekšrocības. Tagad, pēc viņas teiktā, praksē ir pierādījies – šādi grozījumi problēmas nerisina: “Ar šādām deklaratīvām normām procesus nepaātrina. Tur ir jādomā citi risinājumi, ja mēs gribam procesus paātrināt. Vienkārši pateikt, ka tas tagad ir prioritārs – tā ir varbūt laba politiskās gribas paušana, bet, ja tai politiskās gribas paušanai neseko konkrēti pasākumi, tad situāciju tas neuzlabos. (..)

Godīgi sakot, iztiesāšanas ātrums... Ir tikai viena daļa tas, kā tas ir reglamentēts likumā. Absolūto efektivitāti dzīvē pierāda tas, cik tas labi ir organizēts praksē.

Un tas ir atkarīgs no tiesneša, kas vada iztiesāšanu, cik viņš to dara labā nozīmē autoritatīvi, tātad, cik viņu ciena tie, kas atrodas zālē.”

Tiesās gan skaidro, ka darba organizācija nav atkarīga tikai no tiesnešiem vien. Piemēram, daudz kritizēto Juraša lietas skatīšanas gaitu ietekmējot gan Covid-19 pandēmija, gan tas, ka lieta ir saistīta ar valsts noslēpumu, skaidroja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica: “Šajā lietā vispār bija nozīmētas vairāk nekā 50 tiesas sēdes, kuras nenotika tieši šī iemesla dēļ, ka, vai nu procesa dalībnieki atradās karantīnā vai izolācijā un arī tiesnese tā kā šī iemesla dēļ. (..) Savukārt ņemot vērā, ka šī lieta tiek skatīta slēgtā tiesas sēdē un tā satur valsts noslēpuma objektu, tiesa nevar šo lietu skatīt arī attālināti – ne “MS Teams” režīmā, ne videokonferences režīmā.”

Deputāta Adamoviča lieta gan tikusi nozīmēta skatīšanai jau mēnesi pēc tās saņemšanas, uzsvēra Krēvica. Viņa norādīja, ka līdz ar to viņas vadītajā tiesā ir divas atbildīgo amatpersonu lietas, kuras vilcinātas netiek.

To, kas notiek citās tiesās, jau nākamnedēļ ar to priekšsēdētājiem plāno izrunāt Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes vadītājs Aigars Strupišs, kurš šai amatā ir no pagājušā gada. Viņš atzīst, ka iepriekš problēma ar amatpersonu lietu ilgo skatīšanu neesot bijusi aktualizēta.

“Tas ir attiecīgās tiesas priekšsēdētāja uzdevums – nodrošināt, lai tas Kriminālprocesa likuma 14.pants normāli darbojas.

Varbūt tad ir kaut kā tās lietas jādala, jāorganizē tiesas darbs tā, ka, piemēram, varbūt vidēji tādam tiesnesim ir drusku zemāka slodze, lai viņam var iedot lietu, kas ienāk, šo amatpersonu lietu. Es nezinu, varianti var būt dažādi,” klāstīja Strupišs.

Viņš pieļāva, ka amatpersonu lietas varētu būt arī ļoti apjomīgas un sarežģītas, tāpēc to skatīšana objektīvi aizņem ilgu laiku. Tomēr no šobrīd aktuālajām politiķu lietām tiesās to ar pilnu pārliecību var teikt vien par Lemberga lietu, vērtē “De facto”.

Gan Saeimas deputātu, gan, piemēram, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (Zaļo un Zemnieku savienība) lieta ir saistītas ar vienu vai pāris epizodēm. Savukārt uz bijušajām amatpersonām Kriminālprocesa likumā paredzētās priekšrocības vairs neattiecas, tāpēc, piemēram, ar bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima lietas skatīšanu tiesa varēs īpaši nesteigties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt