2013.gadā bērnudārzu sistēmas sakārtošanā iesaistījās valsts. Toreiz ieviestais atbalsts paredz, ka katram bērnam, kurš netiek pašvaldības dārziņā un tāpēc dodas uz privāto, valsts sedz līdz 142 eiro no mēneša maksas. Kopā ar pašvaldības dotāciju atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 228 eiro mēnesī Rīgas plānošanas reģiona bērniem un 185 eiro pārējā Latvijā. Ja privātā bērnudārza maksa ir lielāka, starpība jāsedz vecākiem.
Valsts iesaistījās tikai uz laiku, ar domu ka trīs gados pašvaldības atrisinās rindu problēmu. Šajā laikā ir paspēts radīt 3800 jaunu vietu, taču ar tām ir par maz un rindā joprojām gaida tūkstoši bērnu.
Līdzfinansējums bērnu laišanai privātajā dārziņā īpaši svarīgs ir Rīgas un Pierīgas pašvaldībās, kur rindas uz bērnudārziem ir vislielākās. Piemēram, kādā privātajā bērnudārzā Rīgā visi 104 bērni saņem valsts un pašvaldības līdzfinansējumu.
Tomēr nākamā gada valsts budžetā nauda līdzfinansējumam vairs nav paredzēta. Valsts atbalsts Rīgas bērniem kopumā veidoja sešus miljonus eiro gadā.
Pašvaldība šo summu nespēšot kompensēt. „Ja mēs atgādinātu to, ka pašvaldību budžeti dažādā veidā, tai skaitā arī, samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokli, tikai samazinās, tad reāli jau pašvaldībai nav, no kurienes ņemt naudu,” skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas pārstāvis Dainis Turlais.
“Par maz naudas” ir atbilde arī uz jautājumu, kādēļ Rīga šo gadu laikā nav radījusi pietiekami daudz bērnudārzu, lai valsts palīdzība vairs nemaz nebūtu vajadzīga.
Privātā dārziņa “Creakids” vadītāja Daina Kājiņa secina, ka risinājumu meklēšana atkal atlikta uz pēdējo brīdi: „Tas bija zināms jau šos noteikumus pieņemot, ka šī kārtība būs uz divarpus gadiem. Šinī laikā vajadzēja būt jau izstrādātai jaunai Ministru kabineta noteiktai kārtībai, kas būtu šis finansējuma grozs – par to, cik tad izmaksā viens bērns dārziņā. Šo jautājumu mēs aktualizējām februārī, kad neviens vispār neko īsti nezināja, ko iesākt, ko darīt.”
Šobrīd arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzstāj, ka valsts finansējumu nākamgad vēl nedrīkst apturēt. „Mums būtu jāskatās pēc būtības, ko tas īsti nozīmē, ja mēs pārtraucam atbalstu. Šobrīd to saņem vairāk nekā 8000 bērnu. Tie ir bērni, kas nesaņem pakalpojumu pašvaldības izglītības iestādēs tāpēc, ka tur vienkārši nav vietu,” norāda VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.
Izstrādāts piedāvājums atbalsta turpināšanai, kas nākamgad prasītu 11,7 miljonus eiro. Martā šī ideja koalīcijas padomē neguva atbalstu, bet to vēlreiz vērtēs vasaras beigās.
Finanšu ministrija pagaidām nerunīga. Piedāvājumu skatīs budžeta veidošanas kontekstā – rudenī.
Dārziņa vadītāja Kājiņa gan norāda, ka tas ir par vēlu: „Vislielākie upuri šajā situācijā ir vecāki, jo daudziem lēmums ir jāpieņem jaut tagad, vasarā. Pašvaldības uz bērnudārziem aicina tagad un ļoti daudzas ģimenes ietekmē fakts par to, vai janvārī šis atbalsts būs mazāks vai tieši tāds pats. Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums ģimenēm.”
Ja valsts savu finansējumu atņems, bērnudārzu rindas atkal augs, jo pašvaldības trūkstošos līdzekļus pilnībā nekompensēs, bet daudzi vecāki piemaksāt no savas kabatas vienkārši nebūs spējīgi.
Problēmas ar rindām uz bērnudārziem pašlaik ir 14 pašvaldībās no kopumā 119, turklāt lielākoties Pierīgā, intervijā LTV raidījumam „Panorāma” uzsvēra Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Lielākās problēmas ir Rīgā, Ķekavā, Mārupē, Jelgavā, arī Liepājā.
Ministrija neredz problēmas Pierīgas pašvaldību budžetos pašām rast risinājumu garajām bērnudārzu rindām un uzskata, ka uzņemtie pienākumi turpmāk jāpilda pašvaldībām nevis valdībai. „Pilnīgi normāli būtu, ja pašvaldības turpmāk uzņemtos šīs saistības pilnā apmērā, un tas būtu viņu tīrs pienākums. Domāju, ka pašvaldības nevarēs izvairīties no šī pienākuma,” sacīja Ašerādens.
FM parlamentārais sekretārs arī uzskata, ka arī normatīvajos aktos būtu jāparedz pienākums pašvaldībām nodrošināt līdzfinansējumu privātā bērnudārza apmeklēšanai, ja tās nespēj piedāvāt vietu savos bērnudārzos.
