Ar uzņēmēju un politiķi Juri Boldānu tikāmies Rīgā. Viņš uzreiz paskaidro – šeit ir darba darīšanās, iekarot Rīgu vairs neplāno. To jau ir darījis 2006.gadā. Neveiksmīgi. Toreiz iekļuva Saeimā, bet strādāt tā arī nesanāca. Boldāns tika notiesāts par parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu, tiesa viņam piesprieda cietumsodu, un deputāta mandātu Boldāns zaudēja.
Patlaban Boldānam vairs nav lieguma un viņš nolēmis startēt pašvaldības vēlēšanās Balvu novadā. Savu lēmumu pamato ar to, ka viņš balveniešiem ir vajadzīgs. „Cilvēki zina visu. Es visu mūžu esmu dzīvojis Balvos. Esmu dzīvojis starp cilvēkiem. Zina, cik ir vainas manas, un cik nav. To, ka mani nomelnoja. Es daudz varu paveikt priekš cilvēkiem,” stāsta Boldāns.
Boldāns nolēmis startēt kopā ar partiju “Par prezidentālu republiku”, kas dibināta pirms trim gadiem. Viņš atzīst - savās rindās aicināja gan „Saskaņas centrs”, gan atsevišķi „Vienotības” līderi, tomēr viņš esot atteicis. „Es uzreiz atteicu. Ja es eju tautā, gribu aizstāvēt tautas intereses. Man uzreiz būs no vēlētājiem jautājums: kāpēc tu tur ej? Vieni mānās, otrie maina savas nostādnes. Man nebūtu, ko viņiem likt pretī,” saka Boldāns.
Balvos ir 15 vietas un uz tām kandidē 137 cilvēki. Pie varas grib tikt arī lielas partijas.
Par valdīšanu Balvos cīnīsies visas Saeimā pārstāvētās partijas un apvienības. Savu krēslu plāno saglabāt arī tagadējais novada priekšsēdētājs, Zemnieku savienības pārstāvis Andris Kazinovskis.
Balvu pašvaldības vadītājs slavēja savu un kolēģu darbu, bet bezdarbā un iedzīvotāju zemajā labklājības līmenī Kazinovskis, tāpat kā kaimiņu novadu vadītāji, vaino valsts politiku. „Latgalei un pārējiem reģioniem paredzētā nauda aiziet Rīgai. To es pilnīgi atklāti varu pateikt. Mēs uzskatām, ka Latgale ir atkrāpta. Mēs neesam saņēmuši to, kas bija jāsaņem. Aptuveni miljardu Latgale nav saņēmusi līdz šim brīdim,” stāsta Kazinovskis.
Atgriezties pie stūres Balvos cer bijušais domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, kurš pirms diviem gadiem tika gāzts no amata par autoritāru vadīšanas stilu un komunikācijas trūkumu. Trupovnieks patlaban ir domes opozīcijā. Viņš uzskata – lielāks uzsvars jāliek uz uzņēmējdarbības atbalstu. „Pašvaldības šeit ir tuvāk uz vietas, un ir jādomā daudz netradicionālāks, daudz atvērtāks. Lai tās pašas varētu veicināt ne tikai ar pakalpojuma sniegšanu, bet arī finansiāli jaunu uzņēmumu veidošanos,” klāsta Trupovnieks.
Taču visu uzklausīto deputātu kandidātu teiktais atšķiras no tā, ko par dzīvi Balvos saka iedzīvotāji.
Balvu iedzīvotāja Zinaīda pārliecināta, ka par iedzīvotājiem dome nerūpējas pienācīgi: „Viņi paši sev kabatās viss ieliek un viss. Liec kuru gribi, visi ir bagāti. Balvos visi deputāti pa 12 tūkstošiem gadā saņem, a kas mums sanāk? Nekas nesanāk.”
Savukārt Genoveva teic: „Pensionāri, viņiem sava nauda. Viņi dzīvo labi. Bet mēs bēdājam par bērniem, jauniešiem.”
Bērnu un jaunu māmiņu Balvu ielās ir daudz. Tomēr viņu viedoklis par situāciju atšķirīgs. Gunita saka - daudzu balveniešu noskaņojums ir depresīvs, jo nav darba un cilvēki brauc projām. „Te ir tālie lauki, tie kam ir darbs, tie priecājās. Kam nav darba, no tas bedres briesmīgi grūti tikt. Un arī grūti radīt tas darba vietas,” stāsta Guna.
Tikmēr rīdziniece Sintija ar vīru un bērnu Balvos dzīvo tikai gadu, un dzīve šeit viņus apmierina. „Vispār pilsēta man patīk, atsaucīgi cilvēki, un bērnu dārzā ir vietas, kas nav Rīgā, bērnu dārzā vispār svētkus pašvaldība taisa.”
Balvu novada turpmāko likteni 1.jūnijā lems vairāk nekā 12 tūkstoši vēlētāju.
