Tā ir vēl viena lappuse Bērzpils pagasta kultūrā un vēsturē, apgalvo vietējie iedzīvotāji. Viņi ir gandarīti, ka folkloras kopa "Ceidari" ierakstījusi un savu pirmo albumu veltījusi Bērzpils pusē dzimušiem teicējiem. Digitālā formātā tagad klausāmas vairākus gadu desmitus senas dziesmas.
"Visas dziesmas mēs esam atraduši latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv, kur kāds savulaik folkloras pētnieks ir braucis pie teicējiem un, piemēram, Ciprijanam Pokrotnīkam tās dziesmas ir ierakstītas tieši pirms simt gadiem, 1924. gadā," stāsta folkloras kopas "Ceidari" dalībniece Edeite Laime.
"Četras dziesmas 1960. gadā, kad toreizējā Balvu rajonā bija ekspedīcija, ir ieskaņotas arī lentē. Var noklausīties, ko ir dziedājis Bērzpils etnogrāfiskais ansamblis. Ir ļoti daudz arī dziesmu, kas ir pierakstītas tikai kā vārdi vai tur ir pierakstīts teikums klāt, ka melodija "tāda, kā ierasts", bet patiesībā tu mūsu dienās jau vairs īsti nezini, kas ir tā melodija," piebalso kolēģe Kristīne Pokratniece.
Dziesmas ierakstītas Bērzpils izloksnē. Veicot pētījumus, izdevies saglabāt to seno skanējumu, taču vietām pielikta klāt arī mūsdienu interpretācija.
Kopas vadītāja, etnomuzikoloģe Marta Sīle stāsta: "Mūsu doma ir saglabāt maksimāli tādu skanējumu un tādu to dziesmu, kāda tā ir pierakstīta pirms tiem simt gadiem. Piemēram, ja mēs ņemam dziesmu no Šķilbēniem, tad mēs dziedāsim un izrunāsim tos dziesmas vārdus tieši tā, kā dzied un izrunā tieši tajā vietā, no kurienes mēs to dziesmu esam ņēmuši."
Tematiski dziesmas caurvij dažādi ikdienas darbu, talku un dzīves rūpju motīvi, taču ir arī pamācoši stāsti ar humoru. Dziesmā "Beja dāds ar sovu buobu" izskan sievas un vīra nāves gaidas, taču tiklīdz tā ir klāt, abi slēpjas un izdomā amizantus iemeslus, kā no tās izvairīties.
Folkloras kopas "Ceidari" dziedātāji mēģinājumos tiekas Rīgā vismaz reizi nedēļā, taču paši nāk no dažādām vietām visā Latgalē, pievienojusies arī kurzemniece ar saknēm no šī reģiona.
"Arī Dziesmu svētku gājienā mūs nesatiksi pie tiem Latgales kolektīviem, mēs ejam kopā ar Rīgu un tajā sadaļā, kas saucas "citi" pašās beigās. Mēs esam tie, kas noslēdz Dziesmu svētku gājienu, bet katram jau izcelsme ir no Latgales," atklāj Edeite Laime.
Digitālais albums ir atklāts, bet izstādi par teicējiem un viņu dziesmām iecerēts izvietot arī citās Latgales kultūrvietās.
