Lubāns ir platības ziņā lielākais ezers Latvijā. No visām pusēm to ieskauj dambji, lai varētu regulēt ūdens līmeni un pasargāt ezeram pieguļošo teritoriju plašu applūšanu palu laikā. Vietējie vēl atceras, kā ir bijis agrāk, kad dambja te vēl nebija.
"Nebija ne ceļa, nekā. Braucām ar "simtpiecdesmitniekiem" traktoriem, ķērām zivis ar tīkliņu," stāstīja Jānis Birze. Viņš dzīvo Gaigalavas pagastā, pusotra kilometra attālumā no Lubāna.
Nu jau vairākas desmitgades gar ezera ziemeļu krastu ved dolomīta šķembu dambis, kam pateicoties ir bijusi iespēja arī uzbūvēt autoceļu no Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta līdz Degumniekiem Madonas novadā.
"Es domāju, sešdesmitie gadi – aptuveni tad sākās tie darbi," par Ziemeļu dambja izbūvi stāstīja "Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu" Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters (ZZS).
"Tā kvalitāte dambjiem tomēr bija diezgan slikta, un tāpēc 2017. gadā, kad bija lielās lietavas un plūdi Latgalē un Latvijā, tad mums radās problēma, ka Ziemeļu dambis gandrīz tika pārrauts.
Un tas mums varētu radīt ļoti lielas problēmas – iedzīvotājiem, kas dzīvo gan Madonas, gan Rēzeknes, gan Varakļānu novados," turpināja Šķesters.
Viņš Latvijas Radio stāstīja notikumus, kas risinājās pirms pieciem gadiem, kad septembra lielo nokrišņu daudzuma ietekmē Lubāna ezera ūdeņi izskaloja dambja nogāzes. Toreiz tika veikti krasta stiprināšanas darbi.
"Bet tas bija tāds pagaidu risinājums, tāpēc mēs nolēmām, ka vajag veikt labākus ieguldījumus, lielākus, un ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) līdzekļu ietvaros mēs veicām Ziemeļu dambja sakārtošanu," teica Šķesters.
Projekta īstenošanas kopējās izmaksas ir 3,46 miljoni eiro, kas ieguldīti dambja konstrukcijas atjaunošanā un teritorijas labiekārtošanā.
"Mēs esam veikuši gan dambja aizsargvirsmas, gan ķermeņa atjaunošanas darbus, gan arī pludmales labiekārtošanu aptuveni puskilometra garumā. Tālāk ir aptuveni pusotra kilometra dambis stiprināts ar gabioniem,
un reizē ir dota iespēja izveidot gājēju celiņu, "Bāka" savienota ar pludmales zonu," stāstīja Šķesters.
"Zvejniekiem ir kur nobraukt un ielaist ezerā laivu, jo iepriekš tas bija ļoti apgrūtinoši un pat tādu vietu nebija. Tas ir pret "Bāku", kur tā vieta tieši.
Gājēju celiņš ir ļoti liels pluss, jo iepriekš tur nebija, kur iet. Rudenī es jau redzēju dažas māmiņas ar ratiņiem, kaut arī nebija pabeigts viss projekts," stāstīja Lubāna mitrāja informācijas centra konsultante Agnese Kruste.
Arī Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis pozitīvi novērtēja sakārtoto ezera krastu un noliedza dambja atjaunošanas būvdarbu negatīvu iespaidu uz dabu: "Saskaņojām, teiksim, kaut kādas koku grupas, ko atstāt, lai ir putniem, kur ligzdot vai vienkārši, kur apsēsties un atpūsties.
Svarīgi bija tas, ka darbi nenotika putnu ligzdošanas laikā. Nav jau aiztikta tā josla, kas putniem ir svarīgākā, ūdensputniem, tas niedrājs. Ir aiztikta tā josla starp ceļu un ezeru."
Vasiļevskis Latvijas Radio stāstīja, ka labiekārtotais ezera krasts un izveidotie atklātie laukumi var pat vairot bioloģisko daudzveidību.
"Lubāna ezera tuvumā sastopam tādu putnu sugu kā pupuķis, un pupuķim ir nepieciešami sausas augsnes, kur ir daudz kukaiņu, un kukaiņus uz šādām vietām biežāk var novērot nekā kaut kādā biezā zālē," norādīja Vasiļevskis.
Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters atzina, ka dambja izturību varēs novērot jau pavasarī palu laikā, jo šobrīd jau ir atjaunoti trīs no četriem Lubāna dambjiem. Diskusijas pašlaik notiek par Austrumu dambi, jo Lubāna mitrāja dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros viena no idejām ir tā nojaukšana, kam gan iebilst ''Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi''.
