Pēc viņas teiktā, redzot to, kā slimnīcās pildās gultas ar Covid-19 slimniekiem, valdībai būtu jāizskata iespēja izsludināt ārkārtas situāciju veselības aprūpē.
Ar Covid-19 slimo arī veselības aprūpē strādājošie – līdz šim saslimuši vairāk vairāk nekā 300 ārsti un 87 ārstu palīgi, 571 māsa un 507 māsu palīgi.
Aizsilniece norādīja, ka ārkārtas situācijas ieviešana ļautu pārprofilēt reģionālās slimnīcas un slimnīcas, kur ārstē hroniskos pacientus, par Covid-19 pacientu slimnīcām. Arī apzināt, cik ārstu gatavi pārprofilēties uz Covid-19 pacientu ārstēšanu.
Līdz šim jau 343 ārstniecības personas ir paudušas gatavību doties palīgā Covid-19 pacientu ārstēšanā.
Tas, Aizsilnieces vērtējumā, nav ļoti daudz, bet "ir kaut kas". Šīs ārstniecības personas vismaz varētu aizstāt kolēģus, kas saslimuši vai devušies karantīnā.
Aizsilniece norādīja, ka arī ģimenes ārsti ir pārguruši, jo strādā arī sestdienās un svētdienās, un jādomā, kā palīdzēt viņiem.
LĀB vadītāja aicināja ikvienu būt atbildīgam pret sevi un sabiedrību, un tas arī palīdzēs cīņā ar Covid-19 izplatību Latvijā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
Ņemot vērā Covid-19 pacientu gultu noslogojumu, kas turpina pieaugt, Veselības ministrijā izskata iespēja Latvijas veselības aprūpē izsludināt ārkārtas situāciju.
