Vēl pavisam nesen elektriskie skrejriteņi bija sporta un atpūtas inventārs, nevis transporta līdzekļi. Kopš maija spēkā stājušies noteikumi, ar ko skrejriteni pielīdzināti velosipēdiem. Attiecīgi par pārkāpumiem ir noteikta atbildība, tai skaitā par braukšanu reibumā. Augot elektrisko skrejriteņu iegādei un nomas pakalpojuma popularitātei, šādi pa pilsētu ielām pārvietojas arvien vairāk cilvēku. Valsts policija pirms svētkiem Rīgas centrā vairākas dienas preventīvi pievērsa uzmanību šādi braucošajiem.
Valsts policijas ekipāža apliecināja pakāpenisku situācijas uzlabošanos – kopš noteikumu pieņemšanas brauciens ar elektrisko skrejriteni vairs nav sinonīms vārdam „anarhija”. Īsās sarunās ar apturētajiem elektrisko skrejriteņu braucējiem un pasniedzot viņiem lapiņu ar galvenajiem noteikumiem, izrādījās, ka vismaz todien braucēji ir itin labi informēti par noteikumiem.
Kopējā situācija nav tik pozitīva. Šogad līdz 18. jūnijam Valsts policija fiksējusi kopumā 69 ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīti elektrisko skrejriteņu vadītāji. Cietuši 48 cilvēki.
Valsts policijas apkopotā informācija pēc visām preventīvajām pārbaudēm liecina, ka visbiežāk fiksētie pārkāpumi bija braukšana divatā uz viena skrejriteņa – gan kāds no vecākiem ar bērnu, gan jaunieši divatā. Pretēji noteikumiem braukājušies arī bērni, kuri jaunāki par 14 gadiem.
"Regulāri brauc pie sarkanās gaismas – šķērso brauktuvi pie luksofora aizliedzošā signāla. Brauc divatā vai vadā mantas, kas pārkaras pāri skrejritenim un tāpēc ir bīstamas, piemēram, gājējiem. Arī neievēro atļauto braukšanas ātrumu, kas ir līdz 25 kilometriem stundā. Dažs labs brauc pat 50 kilometriem stundā. Šo pārkāpumu piefiksējam "ar aci", ka ātrums ir krietni virs atļautā. Tā braucot, viņš nespēs laikus nobremzēt, un tas ir ļoti bīstami gājēju un velosipēdistu drošībai," uzsvēra Valsts policijas inspektors Jānis Riekstiņš.
Šos kārtības sarga vārdus apliecināja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš. Sasitumi un nobrāzumi ir katru dienu vērojama problēma, taču arvien biežāk traumas ir krietni smagākas.
Ārsts spiests konstatēt, ka ne vienmēr elektriskā skrejriteņa braucēji pārvalda šo rīku gan alkohola reibuma, gan vienkārši pārgalvības vai neuzmanības dēļ.
"Šie braucēji lielā daļā gadījumu nav kompetenti iekārtu lietot. Ir kritieni, smagi lūzumi, kas ir jāoperē, seko ilgstoša ārstēšana, rehabilitācija un pat iespējamas paliekošas sekas. [Lūzuši] apakšstilbi, pleca kauli, atslēgas kauli, potītes, visai bieži ir galvas traumas, jo nav jau ķivere jālieto braucot. Pat vismazākā bedrīte uz brauktuves var sagādāt smagu kritienu," uzsvēra ārsts.
Traumatisms saistībā ar elektrisko skrejriteņu plašu pielietojumu saistāms gan ar kritieniem brauciena laikā, gan arī uzbraukšanu gājējiem. Diemžēl ir gadījumi, kad braucēji pēc kāda cilvēka nogāšanas aizmūk, neskatoties uz cietušā sāpīgajām traumām.
"Esam novērojuši šo tendenci, ka īpaši jaunieši, padsmitnieki, braucot ar šīm iekārtām, kādu notriec un mudīgi pazūd. Tas cilvēks uz ielas paliek ar savu nelaimi, savu lūzumu. Nesen bija gadījums, ka cietusī nevar pat pateikt, kā uzbraucējs izskatījās, jo uzbrauca no aizmugures, pagrūžot vecāku kundzi. Braucējs ir prom, un sameklēt viņu ir praktiski neiespējami. Bet cietušajai sekas ir ilgstoša ārstēšana, lūzuma ārstēšana un, visticamāk, paliekošas sekas,” stāstīja dakteris Zariņš.
Valsts policija apliecināja, ka elektrisko skrejriteņu satiksmes uzraudzība neaprobežosies ar notikušajām pirmssvētku pārbaudēm, bet turpināsies līdz pat šo braucamrīku aktīvās izmantošanas sezonas beigām.
