Šajā dienā pirms 23 gadiem tikko neatkarību de facto atguvušās Baltijas valstis, tajā skaitā Latvija, ieguva pilntiesīgu starptautiskās arēnas dalībnieku statusu - tās kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm. Šis datums sakrīt ar ANO galvenās lēmējinstitūcijas Ģenerālās asamblejas ikgadējās sesijas sākumu Ņujorkā ASV.
Baltijas valstu uzņemšana ANO noslēdza divu gadu ilgo neatkarības atgūšanas procesu no 1989.gada Baltijas ceļa līdz 1991.gada augusta pučam, kad sabruka PSRS. Uzņemšana ANO tikai nepilnu mēnesī pēc tā bija bezprecedenta gadījums.
ANO atbilstoši statūtiem ir starptautiska organizācija, kurai jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm starptautiskajās tiesībās, drošības jautājumos, ekonomiskajā attīstībā, cilvēktiesību, demokrātijas un miera jautājumos.
Organizācija apvieno 193 no vairāk nekā 220 pasaulē atzītām valstīm. Saskaņā ar ANO statūtiem organizācijas galvenās struktūras ir Ģenerālā asambleja, Drošības padome, Ekonomisko un sociālo lietu padome, Starptautiskā Tiesa un Sekretariāts.
Līdz ar iestāšanos ANO Latvijas ieguva pārstāvniecības ANO mītnēs Ņujorkā, Ženēvā un Vīnē, tāpat arī organizācijās, kas nodarbojas ar pārtikas un lauksaimniecības, ķīmisko ieroču aizlieguma, kā arī izglītības un zinātnes jautājumiem. Latvija darbojas arī dzimumu līdztiesības veicināšanas institūcijā un nemateriālā kultūra mantojuma UNESCO starpvaldību komisijā.
Šodien darbu sākusī Ģenerālā asambleja, lai arī skaitās augstākā lēmējinstitūcija, vairāk ir diskusiju forums un padomdevēju saiets. Reālā vara ietekmēt dalībvalstis vai lemt par jaunu valstu uzņemšanu ir Drošības padomes rokās. Tajā savukārt unikāls stāvoklis ir katrai no piecām pastāvīgajām dalībvalstīm, kurām pirmajām izdevās izveidot vērā ņemamus kodolieroču krājumus. Kopš aukstā kara laikiem ANO Drošības padomē pārstāvēts rietumvalstu bloks - ASV, Lielbritānija un Francija - un bieži vien opozīcijā tām esošā Krievija un Ķīna. Katrai no tām ir veto tiesības, kas ļauj noraidīt kopumā no 15 dalībniekiem sastāvošās padomes lēmumus.
Pirms vairākiem gadiem tika uzsāktas sarunas par Drošības padomes reformu, palielinot tās dalībnieku skaitu līdz 20 un ierobežojot veto tiesības. Tomēr pēdējo gadu notikumi, sākot ar plašajiem nemieriem arābu valstīs un beidzot ar Krievijas agresiju Ukrainā, liecināja, ka lielvalstis nav interesētas veidot spēcīgāku ANO.
Tiesa, organizācija ir pārdzīvojusi arī bīstamākas krīzes, piemēram ASV un PSRS konfliktu par kodolieročiem Kubā. Lai arī ANO vara nav pietiekama, lai mazinātu pašreizējo karsto punktu skaitu, šeit vismaz saglabājas iespējas pie viena galda sēdēt karojošām pusēm un pa reizei rast kompromisus.
