Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka Krievijas kolēģu acīmredzami nepatiesie apgalvojumi par mazākumtautību izglītības reformu Latvijā un pāreju uz mācībām latviešu valodā 2018.gadā „diemžēl ir kārtējais dezinformējošais paziņojums, kura saturs ir attālināts no objektīvās realitātes, un kas norāda uz nespēju vai nevēlēšanos ņemt vērā faktus”.
„Paziņojuma satura kvalitāte liek apšaubīt gan tā izstrādātāju kompetenci cilvēktiesību jomā kopumā, gan ekspertīzes dziļumu attiecībā uz konkrētām valstīm. Pieļaujam, ka tas ir neizdevies mēģinājums novērst uzmanību no Krievijas aktuālajām problēmām, tajā skaitā cilvēktiesību jomā,” pausts Latvijas ĀM paziņojumā medijiem.
Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) ir skaidri vairākkārt norādījusi, ka šīs valdības laikā reformas mazākumtautību izglītībā nav plānotas un nenotiks. Latvija to ir paudusi arī starptautiski - Eiropas Drošības un sadarbības orhanozācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē šā gada 27.martā.
„Latvijas Satversme un starptautiskās normas, kuras Latvija ir pieņēmusi un stingri ievēro, skaidri un negrozāmi nosaka, kā arī garantē tiesības personām, kas pieder pie mazākumtautībām saglabāt, arī attīstīt savu dzimto valodu, etnisko un kultūras identitāti. Latvija ne vien aizsargā, bet arī sniedz ievērojamu atbalstu mazākumtautību valodām, izglītībai un kultūrai. Šo politiku nav plānots mainīt,” paziņoja ĀM.
Krievijas Ārlietu ministrijas cilvēktiesību jautājumu pārstāvis marta beigās nosūtījis vēstules Eiropas Padomei, EDSO un Eiropas Savienībai vēstules, kurās norāda uz Latvijas plānu pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā no 2018.gada. Krievijas Ārlietu ministrija pauda, ka tas ir „kārtējais Latvijas varas iestāžu diskriminējošās politikas fakts” un ka šī politika esot vērsta uz krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu asimilāciju. Vēstulē Eiropas organizācijām pausts aicinājums ietekmēt Latviju un nepieļaut krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju.
