"Esam ļoti darbīga laika perioda sākumā, jo gan Eiropā, gan Latvijā politiķi lēmuši par lielāku atbalstu aizsardzības nozarei. Tas nozīmē vairāk darba industrijai un zinātniekiem," stāstīja Egle-Ločmele.
Viņa norādīja, ka uzņēmējiem pašlaik ir ļoti karsts laiks. Industrijā izaicinājums ir saprast, kas no tā, ko dara, būs vajadzīgs Latvijā, lai varētu saprast, cik daudz jaudas var atvēlēt eksportam.
Federācijas vadītāja norādīja, ka tās biedri, kas kopā apgroza 750 miljonus un 80 miljonus eiro atstāj nodokļos Latvijā, galvenokārt eksportē uz NATO dalībvalstīm.
Egle-Ločmele teica, ka aizsardzības nozare savas rozā brilles zaudēja jau 2014. gadā, kad arī sākās aktīvs darbs.
"No 2016. gada Latvijas uzņēmumi tiek aktīvi iesaistīti arī lielos attīstības spēju projektos.
Nodrošinām līdz 30% lokalizāciju šajos projektos, tātad piegāžu drošību. Kopumā redzam arī ļoti lielu atsaucību gan no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas testē, iesaista mūsu produktus militārajās mācībās, un arī Aizsardzības ministrijas, kas dažādos veidos atbalsta eksporta aktivitātes," stāstīja federācijas vadītāja.
Uzņēmēji nākuši klajā ar iniciatīvu par valsts kapitālsabiedrību, kas kontrolētu militāro ražošanu. "Mūsu vēlme ilgtermiņā ir, ka valstij ir jābūt lielākai kontrolei pār noteiktiem kritisko pakalpojumu sniedzējiem. Var noteikt, kas ir investori, kāda ir attīstības stratēģija. Redzam, ka ikvienā Vakareiropas valstī ir viens lielais līderis, kas nodrošina aizsardzības spējas. Latvija gājusi citu ceļu, un līdz ar to šobrīd raugāmies, kas ir tās jomas, kur industrija nav gatava investēt, kur pieprasījums no Latvijas un Baltijas valstīm nav tik liels, kur valstij būtu jānāk iekšā ar savu finansējumu," stāstīja Egle-Ločmele.
Pastāv bažas, vai tas nekropļos tirgu, un pašlaik notiekot sarunas, vai valsts iesaiste paliks jomās, kur notikusi vienošanās.
Jau ziņots par plāniem izveidot valsts uzņēmumu munīcijas ražošanai, uz ko aizsardzības industrija raugās ar cerībām.
