Drošums un efektivitāte
Galvenie jautājumi par jaunajām vakcīnām ir par to drošumu un efektivitāti, un tie būs svarīgi gan ASV, gan arī Eiropas Savienībai, vakcīnas reģistrējot, pirms tās nonāk pie cilvēkiem. Ir skaidrs, ka visi ilgtermiņa riski apzināti netiks, jo ierastā kārtībā vakcīnu radīšanai vajag trīs vai vairāk gadu, bet šobrīd tas notiek trīs reizes ātrāk.
ASV Pārtikas un zāļu pārvalde minējusi, ka vakcīnas reģistrēs, ja to efektivitāte būs pat tikai 50%.
Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska raidījumam pauda, ka “Eiropas Zāļu aģentūra nav noteikusi minimālo efektivitāti tieši Covid-19 vakcīnai”.
Viņa pieļāva, ka tiks vērtēta situācija un arī tas, vai cilvēkiem, kurus vakcīna tomēr nepasargāja no saslimšanas, slimība norit vieglākā formā, nav nepieciešama hospitalizēšana vai neattīstās komplikācijas. “Principā to arī varētu uzskatīt [par rādītāju], ka tai vakcīnai ir lietderība,” sacīja Poplavska.
Pašlaik pie vakcīnas strādā vairāki uzņēmumi
Moderna
ASV, Masačūsetsā. Izstrādi atbalsta ASV valdība, jūlija beigās vakcīnu sākuši testēt uz 30 000 cilvēku aptuveni 90 vietās ASV. Prognozē, ka, ja viss būs droši, vakcīna varētu būt pieejama 2021. gada sākumā.
Pfizer
ASV, pie vakcīnas strādā kopā ar vācu “BionTech” un ķīniešu zāļu ražotāju “Fosun Pharma”. Vakcīna ir trešajā izpētes stadijā, iesaistīti ap 35 000 cilvēku ASV, Brazīlijā, Argentīnā, Vācijā un Dienvidāfrikā. Pirmos rezultātus, vai vakcīna ir efektīva, sola oktobra beigās. Ja viss būs labi, vakcīnu sola gada beigās, turklāt jau ir uzsākta ražošanu ar risku, ja izpētes rezultātus neapstiprinās, tad viss saražotais būs jāmet ārā.
“Johnson & Johnson’s”
ASV, Ņūdžersijā. Vakcīnas izstrādi līdzfinansē ASV valdība. Testi ar 60 000 cilvēku sākti šogad septembrī, vakcīna varētu būt gatava nākamgad.
“Novavax”
ASV. Pirmie trešās stadijas pētījumi sākti septembrī Lielbritānijā, izvērsti tie tiks oktobrī ASV. Par vakcīnu ražošanu jau vienojušies ar Indijas seruma institūtu, bet tas notiks ne ātrāk kā nākamgad.
“Astra Zeneca”
Lielbritānijas un Zviedrijas kompānija, kas sadarbojas ar Oksfordas universitāti. Vakcīnas izstrādi līdzfinansē ASV, arī Lielbritānija un Itālija. Trešās stadijas pētījumi notiek Brazīlijā, Indijā, ASV un citās valstīs. Arī šis uzņēmums jau sācis ražot vakcīnas Indijā, un, ja viss būs labi pētījumos, tās varētu tikt izplatītas jau šogad – minēts pat oktobris.
Krievijas vakcīnas
Par Krievijas vakcīnu “Sputņik 5” 11. augustā paziņoja prezidents Vladimirs Putins. Vakcīna jau esot apritē, bet tikai 25.augustā Veselības ministrija izdeva atļauju veikt klīniskos pētījumus uz 40 000 cilvēku. Eksperti apšauba vakcīnas drošumu.
Ķīnas vakcīnas
Ķīnā trīs zinātnieku komandas un uzņēmumi, kas izstrādā vakcīnu jau trešajā izpētes stadijā. Secinājumu vēl nav, vakcinēti jau tiek sociālās aprūpes darbinieki, un Ķīnas armijā vakcīna jau ieviesta kā “īpaši vajadzīgas zāles”.
Pēc Hopkinsa universitātes virusologa aplēsēm, lai vīrusa izplatību apturētu, vakcinējušos cilvēku skaitam jābūt 50-70% no visiem valsts iedzīvotājiem. Latvijā tas nozīmētu apmēram 1,3 miljonus cilvēku.
Latvijā rezervētās 800 000 devu ir domātas konkrētām grupām, viņu aizsardzībai, nevis kolektīvajai imunitātei. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka tie ir gados vecie cilvēki, cilvēki ar hroniskām saslimšanām, “pirmās līnijas darbinieki vai tādu kritisku infrastruktūru darbinieki”, “kādu noteiktu dienestu speciālisti, bez kuru dalības varētu būt apgrūtināta sabiedriskā dzīve”, kā arī noteikti medicīnas darbinieki”.
Ir pasīvas un aktīvas vakcīnas. Pasīvās vakcīnas gadījumā ievada antivielas, kas pēc dažām nedēļām, mēneša, vēlākais trīs mēnešiem pazudīs. Tas nozīmē, imunitātes aizsardzība nav pastāvīga, jo imūnsistēma neproducē jaunas antivielas. Tas nozīmē, aizsardzība ir īslaicīga, bet pasīvā vakcīna iedarbojas uzreiz.
Aktīvās vakcīnas gadījumā vakcīna iedarbojas pastāvīgi, taču tās iedarbība iestājas vien pēc vienas līdz divām nedēļām.
Lielākā solītā ražošanas jauda vienas kompānijas vakcīnai ir divi miljardi devu 2021. gadā, kas nozīmē – ar vienas kompānijas sasniegumu vien pasaulei ar gandrīz 8 miljardiem cilvēku, nepietiks.
Eiropas Savienības izpildvara šobrīd cenšas ar visām daudzmaz perspektīvām kompānijām noslēgt priekšlīgumus, rezervējot konkrētu devu skaitu.
Vienošanās ir ar sešām kompānijām, un kopējais Eiropas Savienības rezervēto vakcīnu skaits ir 1,3 miljardi devu. Latvija šobrīd pieteikusies uz aptuveni 800 000 vakcīnu.
Vai gatavi vakcinēties pret Covid-19?
Raidījums jautāja politiķiem un pilsētu mēriem, vai viņi būtu gatavi vakcinēties pret Covid-19, kad šāda vakcīna kļūs pieejama.
“Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš paziņoja, ka “noteikti nē”.
“Es jau esmu vakcinējies pats, man ir sava vakcīna pret Covid, tas ir veselīgs dzīvesveids, pozitīva attieksme, tas ir svaigs gaiss un kustības,” sacīja Zariņš.
“KPV LV” deputāts Atis Zakatistovs nesaka “nē vai jā, mans pieņēmums ir, ka ceļošana būs ierobežota bez vakcīnas un, ja šādi ceļošanas ierobežojumi ir un ja vajadzēs ceļot, izsvēršu, kas un ko, un kā”.
Jaunās konservatīvās partijas deputāte Evita Zālīte-Grosa sprieda, ka pati droši vien vakcinētos. “Tīri teorētiski mēs jau visi vēlētos saņemt tādu vakcīnu un beidzot... Tas tā kā bērnišķīgi - mēs varētu pret visu ko sapotēties un tā laimīgi neslimot, bet acīmredzot mēs esam iegājuši vienā milzīgā sarežģītā fāzē pasaulē,” sacīja deputāte.
“Vienotības” līderis Arvils Ašeradens klāstīja, ka “tur ir divu tipu vakcīnas, pie kurām tiek strādāts – viena ir tā saucamā gēnu bāzētā un otra ir uz antivielām bāzētā. Ja tā ir antivielu bāzētā – nav šaubu, ja gēnu konstrukcija, tad drusciņ domātu. Bet atbilde ir, jā, viennozīmīgi”.
Savukārt Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) paziņoja, ka šobrīd nav “īsti pārliecināts, ka tas ir vajadzīgs”.
Viņu varētu pārliecināt vakcīnas drošums, ietekme uz pārējo veselību. “Uz kaut ko jau izmēģinās, uz pilsētu mēriem izmēģināšanu nevajag. Tas, ka mums būs vēlēšanas nākamajā pusgadā, tas jau nedod tiesības sākt uz mums izmēģināt,” piebilda Rāviņš.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) par to nav domājis. “Ja tās lietas būtu obligāts nosacījums, lai varētu brīvi braukāt apkārt, lai nebūtu jāsēž mājās ierobežojumos kādos, lai cilvēks varētu strādāt un pilnvērtīgi dzīvot, tad loģiski, tad nav jautājumu, tad ir jāvakcinējas”.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs (“Mūsu partija”) atklāja, ka savā dzīvē tikai vienu vai divas reizes vakcinējies. “Esmu tajā kategorijā, ka man nav nekādu tādu slimību, un varbūt man pašam būtu labāk, ja iegūtu imunitāti, pārslimojot šo slimību. Vairāk ''nē'' nekā ''jā'', pagaidām es atbildēšu tā,” sacīja Prelatovs.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”) sacīja, ka, “pirmās rindās nerautos taisīt sev tādu vakcīnu”, bet, ja “iegūtu tādu pārliecību, ka vakcīna ir pārbaudīta un droša un viss notiek, nekādu blakusefektu nav, bez problēmām. Es esmu gatavs.”
Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība) atzina, ka viņš nav tas “cilvēks, kas vakcinējas, piemēram, pret gripu vai pret visām kaitēm, bet tai pašā laikā pret difteriju vai tuberkulozi es esmu vakcinējies”.
“Tā kā noteikti es izvērtētu, kādas sekas un blaknes tas atstāj uz nierēm, sirdi, aknām, uz visu organismu un veselību kopumā. Un, ja tā ir drošība, ka nav šādu blakņu un lai rādītu piemēru sabiedrībai un veicinātu šīs saslimstības mazināšanos un to lipīgumu, es būtu gatavs,” sacīja Vilnītis.
No amata pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs paziņoja, ka Latvija nebūs pirmā, kur vakcīnu pielietos, “līdz ar to par to valsti atsauksmes “Youtube” varēs atrast, cik vajag”.
“Ja tur nebūs kaut kādas ļoti negatīvas sekas, droši vien jau, ka Latvija tādas jau neņems, es, lai rādītu piemēru, es tad drosmīgi – Lembergs ir vakcinējies! Un, ja es ar to varu kādu uzrunāt, ka viņš to arī dara, tad es to darīšu. Ne tik daudz priekš sevis, bet lai cilvēki vakcinējas, jo tas, ka slimība ir lipīga, tur nav šaubu nekādu,” sacīja Lembergs
Bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”) paziņoja, ka neapšaubāmi vakcinēsies, “ar atbildību pret sabiedrību, jo es vienkārši nedaudz zinu vēsturi, zinu, kā sabiedrība savulaik ir uzvarējusi līdzīgas slimības, un to ir uzvarējusi tikai ar to, ka liela daļa sabiedrības ir bijusi atbildīga un ir vakcinējusies”.
