Lietotne fiksē un uzglabā datus par visiem citiem telefona aparātiem, kas bijuši maksimālais 4 metru attālumā ilgāk nekā 15 minūtes, ja arī tajos ir bijusi šī lietotne. Telefonu saziņai šajā gadījumā tiek izmantota “Bluetooth” sistēma.
Ja kādam no šo telefonu saimniekiem tiek atklāts Covid-19, visiem pārējiem, ar ko viņa telefons bijis kontaktā, tiek nosūtīts brīdinājums par to. Savukārt pēc tam ir jau katra lietotāja izvēle - viņš drīkst uz šo brīdinājumu nereaģēt vispār, un SPKC nemeklēs viņu rokā, jo iegūtos datus tā izmantot nedrīkst.
Savukārt, ja, ielādējot aplikāciju, cilvēks būs norādījis savu telefona numuru, tad SPKC sazināsies ar viņu un ieteiks nākamos soļus.
Dati par kontaktiem ar citiem telefoniem glabājas par pēdējām 14 dienām, senāki tiek dzēsti, un šī lietotne ir brīvprātīga.
Līdz šim to ielādējuši aptuveni 40 000 cilvēku, bet ir gana daudzi, kas publiski paziņojuši, ka to nedarīs un aicinājuši savus draugus un paziņas izdzēst viņus no savu kontaktu loka, ja viņi lietotni grasās lejuplādēt.
Viens no redzamākajiem lietotnes pretiniekiem ir pazīstamais mūziķis, grupas ''Jumprava'' dalībnieks Aigars Grāvers.
“Tas bija tāds aicinājums cilvēkiem padomāt, lai viņi nerīkojas tādā masu psihozes iespaidā: “Mēs ķersim, grābsim visu, ko mums tagad dod. Jā, jā, jā, dzīvosim maskās. Jā, visu, ko mums teiks, mēs darīsim!” Tas man atgādina tādu nedomājošu masas principu. Lai cilvēki paši padomā - kāpēc, ko tā aplikācija dara. Iedziļinies tajā aplikācijā!” skaidroja Grāvers.
“Aizliegtais paņēmiens” nolēma noskaidrot, kādus datus par viņu uzkrāj vēl daudzi citi resursi internetā un kādus datus var iegūt pavisam legāli.
Grāveram noteikti ir mobilais telefons un mobilā telefona numurs, ko jau sen “izseko” mobilais operators, kurš līdz sekundes precizitātei zina, kam, uz kādu numuru un cikos ir zvanīts un cik ilgi runāts, kur tobrīd atradies zvanītājs un zvana saņēmējs, kādai personai tieši ir zvanīts, ja tā numurs ir reģistrēts pie tā paša operatora.
Šie dati gan nav publiski, bet tiesībsargājošās iestādes izmeklēšanas nolūkos tos var pieprasīt. Saskaņā ar likumu dati jāglabā 18 mēnešus.
Ja ir konta numurs un kādas bankas maksājumu karte, no konta numura un naudas plūsmas tajā var uzzināt, kas naudu ieskaitījis, kam viņš to aizskaitījis. No maksāšanas ar karti var uzzināt gan, ko viņš ir pircis, gan kur pircis, gan arī cikos. No iepirkšanās paradumiem jau tālāk var izskaitļot, kur cilvēks, piemēram, iepērkas visbiežāk, un tātad - tuvumā vai nu dzīvo, vai strādā.
Banka to visu zina, arī šie dati nav publiski, bet bankas tos uzkrāj.
Dati par Grāvera ģimeni meklējami iedzīvotāju reģistrā, dati par veselības stāvokli – pie ģimenes ārsta, par analīžu rādītājiem – privātajās laboratorijās, par auto informācija ir Ceļu satiksmes drošības direkcijai, par pārkāpumiem – policijai, par īpašumiem – Zemesgrāmatai, arī Rīgas centrs ir pilns ar videonovērošanas kamerām, tādas ir pat pilsētas sabiedriskajā transportā. Visus datus par cilvēka naudu krāj Valsts ieņēmumu dienests.
Liela daļa šo datu nav publiski pieejami, bet ir arī tādi, ko var iegūt ikviens, piemēram, par Grāvera uzņēmējdarbību informācija ir publiski pieejama Uzņēmumu reģistrā. Patlaban viņam pieder firma “Jump Sound”, tajā viņš ir valdes loceklis un arī vienīgais īpašnieks. Tur arī redzams viņa personas kods, telefona numurs.
2019. gadā “Jump Sound” apgrozījums bija aptuveni 13 000 eiro jeb viens tūkstotis mēnesī, peļņa pēc nodokļiem - 1600 eiro, samaksātie nodokļi – 1900 eiro par visu gadu.
Ar bijušo sievu uz pusēm viņam vēl pieder SIA "Jump Studio", kam ir vairāk nekā 7000 eiro nodokļu parāds.
Gan bankās, gan mobilo sakaru operatoriem, gan visiem citiem, kas uzkrāj datus, ir jāievēro konkrētas prasības, kā dati uzglabājami, kurš tiem drīkst piekļūt, un galvenais, kurš atbild par tiem un atbild gadījumā, ja kas notiek.
Tieši tāda pati kārtība attiecas arī uz “Apturi Covid” lietotni, kuras datus uzglabā un apstrādā Veselības ministrijas iestāde SPKC.
Grāvers ir viens no mūziķiem, kas labprāt sniedz intervijas dažādiem preses izdevumiem gan par savu privāto dzīvi, par ģimeni, par šķiršanos ar sievu, un no publikācijām internetā var atrast daudz informācijas.
Grāvers lieto arī internetu un ir atrodams sociālajā tīklā “Facebook” un “Instagram”. No viņa publiskotajiem datiem, piemēram, var uzzināt, kādos ārvalstu ceļojumos viņš ir bijis, no publicētajām fotogrāfijām var sekot līdzi tam, kā aug arī viņa bērni.
Grāvers raidījumam skaidroja, ka viņš jau nav pret tehnoloģijām. “Es esmu tikai par to, lai šīs tehnoloģijas nesāk cilvēkus vadīt un viņiem pāri darīt. Es esmu pats tehnoloģiju fans. Man patīk izmantot visādas lietiņas un ātras lietiņas. Bet es gribu, lai viņas kalpo man un lai es viņas varu kontrolēt, nevis viņas sāk vienā brīdī traucēt manu dzīvi,” skaidroja mūziķis.
Pēc raidījuma eksperimenta, savācot dažādu informāciju par mūziķi, Grāvers atzina, ka turpmāk sociālajos tīklos būšot uzmanīgāks.
