Mājas nav, bet māja ir
Raidījuma komandai, pārbaudot publiski pieejamus Zemesgrāmatas un Valsts zemes dienesta kadastru datu bāzes, izdevās Jūrmalā atrast ne vienu vien māju, “kuru nav”, bet kurās acīmredzami kāds dzīvo.
Izziņai:
Nekustamā īpašuma nodoklis nonāk pašvaldības budžeta.
Tas jāmaksā par zemi un par ēkām.
Kadastra vērtības un nodokli zemei un ēkām aprēķina atsevišķi.
Nodoklis par zemi caurmērā ir 1,5% no kadastra vērtības.
Piemēram, ja zemes vērtība ir 100 000 eiro, tad gadā par to nodoklī ir jāmaksā 1500 eiro.
Ēkas nodokli rēķina ar progresiju.
Ja ēkas kadastra vērtība nepārsniedz 57 000 eiro, piemēro 0,2% nodokļu likmi. Gadā jāmaksā aptuveni 100 eiro.
Ja ēkas vērtība pārsniedz 106 000 eiro, likme ir 0,6% un gadā jāsamaksā aptuveni 600 eiro.
Pašvaldības drīkst piemērot arī nodokļu atlaides vai arī pretēji – ja īpašums nav sakopts, par zemi noteikt nodokli 3%.
Jūrmalā visām ēkām noteikta bāzes vērtība - minimālā ir 185 eiro par kvadrātmetru, bet maksimālā – pat 611 eiro.
Tātad kadastra vērtība, piemēram, par 300 kvadrātmetru lielu māju nevar būt mazāka par 55 500 eiro, bet ne vairāk kā 183 000 eiro.
Arī Mellužos, Kāpu ielā 55A, kadastra kartē atzīmēts kā viens no retajiem zemes gabaliem apkārtnē, uz kura nav uzcelta māja. Bet tur ir ne tikai māja, bet arī plāksnīte, lai cilvēkiem nesajūk, kurā zemes gabalā tad īsti tā ir uzcelta - Kāpu 55A.
Pēc Zemesgrāmatas datiem mājai ir divi saimnieki - ārvalstu pilsoņi Romāns Melavinjijs un Aleksejs Filatovs. Un izrādās, ka Jūrmalas dome vēl šogad februārī izsniegusi būvatļaujas pagarinājumu, kas ļauj ēku nereģistrēt kadastrā un rezultātā par to nemaksāt ne mazāko nodokli. Īpašniekus tur sastapt neizdevās, bet kāds vīrietis, kurš atbildēja domofonā, sacīja, ka viņi varētu būt Latvijā 9.maijā.
Arī Asaros, Dzelzceļa ielā 6, kadastra datu bāzē reģistrēta tikai zeme, kas pieder Igoram un Aleksandram Iļčenko. Tātad nekādai mājai nevajadzētu būt, bet dzīvē izrādās, ir gan māja, gan dzīvība tajā. Pagalms sakopts, tajā izlikti dārza dekori. Būvatļauja šīs ēkas celtniecībai izsniegta jau 2013.gadā, tad pagarināta un pagarināta, un tas ir viens no populārākajiem veidiem, kā pamanīties neierakstīt to Valsts zemes dienesta kadastrā, lai nebūtu par to jāmaksā nodoklis.
Turpat netālu, Dzelzceļa ielā, vēl kāds zemes gabals it kā bez, bet tajā pašā laikā izrādās - ar māju. Zemes īpašniece ir 1965.gadā dzimusī Inga Zeļenkova. Saimnieci gan raidījuma komanda nesatika, bet varēja redzēt, ka mājai ir aizkari, puķu podi un paklājiņš, bet tā nav nodota ekspluatācijā un tātad arī nodokli par to tagad nemaksā.
Un izrādās, ka Jūrmalā var atrast ne tikai “neeksistējošās” privātmājas, bet pat viesu namus. Tā Kauguros, Raudas iela 3, kadastrā reģistrēts tikai zemes gabals, kura īpašnieks ir kāds 1966.gadā dzimis Genādijs Stepanovs. Bet arī tur ir māja, pagalmā saskatāma arī automašīna un vēl vesela iedzīve. Kaimiņi zināja stāstīt, ka tas pieder Genam un dzīvo tur jau vairākus gadus. Savukārt internetā atrodama informācija liecina, ka Genas neesošā māja patiesībā ir viesu nams “Melon”, kas pieejams pat caur starptautisko reģistrēšanās tīklu booking.com.
Tātad vieni jūrmalnieki nekustamā īpašuma nodokli maksā, bet citi – ne, un šādi piemēri birst viens pēc otra, un nekāda milzīga izmeklēšana nav pat nepieciešama.
Jaunķemeri, Kolkas iela 5, zemesgabals aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā, tā īpašniece Irma Laščenko. Mājas nav, bet atkal jau – māja ir. 
Arī Tirzas iela 14. Kadastrā reģistrēta tikai zeme. Īpašnieks Sergejs Jeļisejevs. Mājas nav, bet māja ir.
“Ir kaudzēm tādu”
Un izskatās, ka šāda rīcība nav nekāds pārsteigums Jūrmalas būvvaldes inspektorei Agritai Ķurbei, kurai raidījuma pārstāvis pa telefonu jautāja, vai var dzīvot mājā, kas nav nodota ekspluatācijā. Inspektore gan sacīja, ka šādā mājā nevar dzīvot, tas būtu likuma pārkāpums, ja pašvaldības pārstāvji, piemēram, ierodas pieņemt ēku ekspluatācijā un konstatē, ka tajā jau dzīvo, tad var sekot sods.
Taču uz norādi, ka esot cilvēki, kuri mierīgi dzīvo ekspluatācijā nenodotajās mājās, inspektore nešķita pārsteigta un atbildēja: “Nu, protams, ir kaudzēm tādu.”
Izrādās, cilvēki pagarinot būvatļaujas un dzīvo mierīgi līdz brīdim, kamēr kāds nosūdz, kāds ar pirkstu parāda vai kamēr viņi paši neizdara kaut ko tādu, ko nedrīkst. „Nu, tīšuprāt jau pa galvu nesit nevienam, nu tā speciāli. Bet likums ir tāds, ka nedrīkst. Likums tā nosaka,” skaidroja būvinspektore.
No šādas attieksmes var spriest, ka Jūrmala ir tik turīga pilsēta, ka īsti to māju nodokli tai arī nemaz nevajag, jo ekspluatācijā nenodota māja līdz ar to visbiežāk netiek reģistrēta arī Valsts zemes dienesta kadastrā un nekustamā īpašuma nodoklis par to nav jāmaksā, secina “Aizliegtais paņēmiens”.
Galveno instrumentu šādu saimnieku rokās ieliek likums, kas nosaka, ka būvēt māju drīkst astoņus gadus, ik pa laikam pašvaldībā pagarinot būvatļauju. Šis likums pieņemts 2014.gadā, pirms tam vispār nebija nekādu termiņu, kas nozīmē, ka aizvien it kā topošās, bet tajā pašā laikā jau apdzīvotās mājas varēs it kā “būvēt” vēl līdz 2022.gadam.
Pašvaldības pilsētplānošanas nodaļā gan stāstīja, ka pašvaldība var vērsties kadastrā, prasot reģistrēt ēku, ja būvatļauja nav pagarināta vairāk nekā divus gadus. Nodaļā arī netic, ka būvatļaujas izsniedz jau gatavajām ēkām, jo būvatļaujas pagarināšanai taču nepieciešams apsekojums, bet tas notiek “lielākajā daļā gadījumu”...
Jūrmalā nav arī izstrādāti nekādi pašvaldības noteikumi, kas precīzi noteiktu, kādas darbības būtu veicamas, lai būvatļauju varētu pagarināt, un ierēdņiem ir plaša vaļa.
Būvatļauja = zema vērtība un mazs nodoklis
Pētot Jūrmalas īpašumus, raidījums atklāja vēl kādu sistēmisku tendenci - Valsts zemes dienesta kadastrā ir reģistrēta gan zeme, gan arī savrupmāja, bet mājas kadastra vērtība ir ļoti niecīga, kas nozīmē, kas nodoklis arī niecīgs. Valsts zemes dienestā skaidro, ka tas nozīmē, ka mājas celtniecības laikā kadastrā to pieprasījusi reģistrēt, piemēram, banka, kas celtniecību kreditē. Tā kā māja tobrīd bijusi puspabeigta, vērtība vēl zema. Bet jau vēlāk tā gan ir pabeigta, bet ekspluatācijā nav nodota, un zemā vērtība kadastrā saglabājusies.
Šādu īpašumu raidījums, piemēram, fiksēja Asaros, Kāpu ielā 10. Zeme apmēram 1000 kvadrātmetru, ir arī māja apmēram 100 kvadrātmetru platībā, bet kaimiņos – Kāpu ielā 112 līdzīga lieluma ēkas kadastrālā vērtība ir 84 000 eir, bet šīs – tikai 6077 eiro. Tās īpašniece ir Irina Žulego. Ēka nav nodota ekspluatācijā, un Jūrmalas būvvaldes datos arī neatrodas, ka šīs ēkas būvniecībai būtu pagarināta būvatļauja.
Mājas saimnieki gan apgalvo pretējo, sakot, ka viņiem ir derīga būvniecības atļauja, jo ēkā notiek iekšdarbi. Saimneiks raidījumam sacīja, ka Zemes dienesta dati nav pareizi, “ejiet uz Jūrmalas domi un jums tur iedos pareizus datus”.
“Galu galā pastāv kāds reglaments reāls, pastāv būvniecības atļauja, kas ir derīga līdz kādam datumam. Pastāv likumdošana, kas atļauj līdz konkrētam laikam, kamēr pastāv šī atļauja uz būvniecību, pabeigt celtniecības darbus. Pēc tam māja jānodod ekspluatācijā, māja jau nododas ekspluatācijā ātrāk par šo datumu,” klāstīja saimnieks, kurš bija acīmredzami neapmierināts ar televīzijas interesi par savu māju.
Atšķirībā no Jūrmalas, vairākas citas Latvijas pašvaldības gan saprot, ka esošo sistēmu un tās trūkumus daudzi namu īpašnieki izmanto, lai taupītu uz nodokli par māju, un, piemēram, Ādažu novads no šī gada 1.janvāra ieviesis jaunu kārtību. Proti, tādos gadījumos, kad saskatāmas pazīmes, ka saimnieks māju apzināti nenodod ekspluatācijā, novads to var uzskatīt par zemes nekopšanu un piemērot paaugstinātu nekustamā īpašumu likmi par zemi - nevis 1,5% procentu, bet gan trīs procentu apmērā.
Cīņu pret māju īpašniekiem, kas sistēmu izmanto, lai nemaksātu nodokli, sākusi arī Rīga. Izrādās, ka pilsētas teritorijā kopumā fiksētas jau aptuveni pusotrs tūkstotis māju, kas ne tikai ir uzceltas un nav nodotas ekspluatācijā, bet kurām saimnieki pat noslinkojuši pagarināt būvatļauju. Tagad šiem saimniekiem draud sods līdz pat 1400 eiro, kā arī pieckārša nodokļa likme.
