Savukārt par to, lai pēc mācību stundu beigām bērni neklīstu apkārt un tādejādi nepakļautu sevi riskam, atbildība šobrīd atstāta vecāku rokās. Pašvaldības finansējumu skolu pagarinātajām dienas grupām nepiešķir, bet par valsts dotajiem līdzekļiem labākajā gadījumā iespējams nodrošināt uzraudzību vien sākumskolas klašu skolēniem.
Operācijas “Sunītis” laikā raidījuma komanda vēlējās noskaidrot, kā reaģēs bērni, ja viņus uz ielas vai spēļu laukumā uzrunās svešinieks ar piemīlīgu sunīti - vai mazie ielaidīsies sarunā un nāks līdzi apskatīt citus suņus, vai tomēr piesardzīgi atteiks.
Jaunais vīrietis ar labradora kucēnu Šoko un pūdeli Taru bērnus uzrunāja vairākās vietās Rīgā, arī Imantā, kur notika pedofila uzbrukumi. Pirms paša eksperimenta raidījuma komanda par bērnu uzrunāšanu vienojās ar viņu vecākiem.
Daļa bērnu bija atturīgi un piesardzīgi un neielaidās nekādās sarunās ar svešinieku.
“Nedrīkst iet ar svešiem onkuļiem. Es eju tikai uz savu māju,” stingri noteica smilšu kastē satiktais bērns.
Cits pirmsskolas vecuma puika ilgi svārstījās, taču pēdējā brīdī aizskrēja paprasīt atļauju mammai. Savukārt kādā no Imantas spēļu laukumiem sastaptajam četrus gadus vecajam puisītim pietika vien ar pāris minūšu pazīšanos, lai roku rokā ar svešinieku dotos uz mežu pakaļ sunītim.
Uzrunātie sākumskolas vecuma bērni bija jau daudz piesardzīgāki. Daži vispār atteicās no jebkādas komunikācijas ar svešinieku. Vecāki bērni bija arī daudz izvēlīgāki, proti, sarunu viņi atteica, jo trūka intereses par pūdeli, taču, ieraugot labradoru, bija gatavi ja ne nākt līdzi, tad vismaz parunāties.
Tiem, kurus acīmredzami ar suni neieinteresēt, raidījums mēģināja piedāvāt bērnu vidū populāro pie televizora pieslēdzamo spēļu konsoli “Xbox”, kas svešiniekam it kā esot mājās.
Izrādījās, ka cerībā bez maksas iegūt kāroto ierīci sekot svešiniekam gatavi bija pat sastaptie pusaudži.
Tāpat raidījuma komanda sarunāja ar kādu mammu veikt nelielu eksperimentu. Proti, viņa sazvanīja savu bērnu un pastāstīja, ka būs mājās tikai pēc dažām stundām. Pēc brīža raidījuma komandas sūtītais vīrietis, kas, raugoties, kā bērni spēlējas un sauc viens otru, bija noskaidrojis zēna vārdu, uzrunāja Svenu un sacīja, ka pie veikala viņu gaida mamma. Arī šoreiz uzruna bija pietiekoši pārliecinoša, lai mazais bez pārdomām dotos līdzi vīrietim.
Lai izvairītos no šādām situācijām, skolās tiek piedāvātas pagarinātās dienas grupas. Tajās skolēni var palikt skolas telpās, pildīt mājas darbus, spēlēties ar citiem bērniem pieaugušo uzraudzībā un sagaidīt jau no darba pārnākušos vecākus. Aptaujājot skolas, pašvaldību izglītības pārvaldes un arī izglītības un zinātnes ministriju, “Aizliegatais paņēmiens” uzzināja, ka pašvaldības pagarinātajām dienas grupām, tostarp Rīga, nedod ne santīma. Savukārt valsts skolai līdz ar pedagogu algām piešķir vēl 15% citiem izdevumiem, un pašas skolas ziņā ir tas, kā šo naudu tērēt.
Skolas atzīst, ka ar valsts piešķirot finansējumu ir nepietiekami, lai pagarinātās dienas grupas nodrošinātu vairākām klasēm. Jelgavas 3. sākumskola par valsts dotajiem līdzekļiem pagarināto dienas grupu nodrošina pirmajām trim klasēm. Skolas pārstāvji apliecināja, ka iespēja paturēt bērnu skolotāju uzraudzībā ir ļoti pieprasīta.
“Pieprasījums no vecāku puses ir ļoti liels, sakarā ar to, ka darbs visiem vecākiem pārsvarā ir Rīgā. Kā jau jūs zināt, darbs beidzas pulksten piecos un attiecīgi vecāki ir prom pat līdz pulksten sešiem - tad mums ir arī viena vakara pagarinātā dienas grupa. Tas ir, līdz pulksten sešiem,” pastāstīja skolas pārstāvis.
Savukārt Daugavpils centra vidusskolā un Daugavpils 12. vidusskolā pagarinātā grupa paredzēta tikai pirmajai klasei. Nodrošināt pieskatīšanu lielākam bērnu skaitam nav finansiāli iespējams, skaidroja skolas.
“Nav finansiāli iespējas atbalstīt vecākus. Ja kuram ļoti ļoti vajag un ir bezizejas stāvoklis, nu tad mēs tam vecākam ejam pretī, bet masveidīgi nevaram visiem atļauties nodrošināt,” pieredzē dalījas Daugavpils 12. vidusskolas pārstāve.
Rīgas Teikas vidusskolā, kur bezmaksas pagarinātā grupa ir bērniem līdz ceturtajai klasei, pārējiem šo pakalpojumu piedāvā individuālais komersants. Par bērna pieskatīšanu pēc stundām vecākiem šeit jāmaksā 4 eiro dienā.
Maksas pagarināto dienas grupu bērniem ieviesusi arī Rīgas kultūras vidusskola, taču to, cik maksā šis pakalpojums, skola neatklāja.
“Maksu es nezinu, tā ir konfidenciāla lieta. Cik skolotājs prasa, tik arī viņam maksā. Tas jau man nav jāstāsta nevienam. Algas jau netiek reklamētas. Skolotājs ir pašnodarbināta persona, oficiāli īrē telpas, ar visiem telpu īres līgumiem; strādā ar grupiņu - tiem bērniem, kuri vēlas. Otrās, trešās klasītes, kur kāds bērns nāk,” skaidroja skolas pārstāve.
Galu galā raidījums secināja, ka vai nu par pagarinātajām dienas grupām maksā vecāki, un vidējā summa mēnesī esot ap 45 eiro, vai arī bērns līdz vecāku darba dienas beigām paliek bez uzraudzības.
Pieredze liecina, ka par bērnu drošību jāraizējas ne vien, organizējot viņu pēcstundu nodarbības, bet arī plaši lietotajos sociālajos tīklos, it sevišķi tāpēc, ka jaunākās tehnoloģijas ļauj norādīt un noteikt, kur atrodas profilā redzamais cilvēks.
Līdz šim pierasti ir bijis runāt par pašu bērnu un pusaudžu atbildību, veidojot profilus, taču mediju uzmanības centrā pēdējā laikā nonācis arī jautājumus, ka paši vecāki aizraujas ar savu bērnu fotogrāfiju publicēšanu. Tādā veidā, vecāki, pirmkārt, atklāj bērna identitāti plašam interneta lietotāju lokam, nezinot, kas un kādiem mērķiem to var izmantot. Otrkārt, bez bērna ziņas sarūpē viņam sava veida publisko bagāžu pirms vēl atvases apzināta vecuma iestāšanās.
Daudzi vecāki gājuši pat vēl tālāk un bērnu vietā pat izveidojuši viņa profilu sociālajos tīklos. Likums šādu rīcību neaizliedz, taču gadījumā, ja bērnu fotogrāfijas tiek publicētas sociālajos tīklos, tad vecākiem iesaka precīzi noteikt, kurš tās var apskatīti un kurš tās neredzēs.
