Piecas lūgšanas dienā ir viens no galvenajiem islāma reliģijas pīlāriem, sakot, ja Dievs ir devis mums dzīvību, tad piecas minūtes piecas reizes dienā ir minimums, ko mēs Dievam varam dot pretim.
Šīs lūgšanas sauc par solā, un tām noteikti precīzi laiki, kas mainās atkarībā no saullēkta brīža. Pirmā reize ir pirms saullēkta, jo lūgties esot svarīgāk nekā gulēt, otrā pusdienlaikā, šajā sezonā apmēram ap pusvieniem dienā, trešā apmēram divos, ceturtā četros, bet piektā – pēdējā, saukta par īšu, mazliet pēc sešiem vakarā.
Solā laikā nav jāiet uz dievnamu, lūgties var jebkur, kur musulmanis tajā brīdī atrodas – lielveikalā, autostāvvietā.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārliecinājās, ka Latvijas sabiedrībā šādas lūgšanas publiskajās vietās varētu radīt problēmas un neizpratni.
Kad divi cilvēki lielveikala nostūrī izklāja paklājiņus un sāka lūgties, daži veikalu apmeklētāji tam nepievērsa uzmanību, daži noskatījās ar aizdomām, bet veikalu vadība un apsardze gan uzskatīja, ka tas biedē pircējus un centās no lūdzējiem tikt vaļā.
Eksperimenta ietvaros divi cilvēki lūdzās veikala “Domina” svētdienas agrā pēcpusdienā. Vairāki cilvēki lūdzējiem pagāja garām, īpaši nekādu uzmanību nepievēršot, vairāki apmeklētāji Allāha lūdzējus nopētīja un kaut ko klusi pie sevis noteica, bet nekādā veidā neiesaistījās.
Lai uzzinātu paša veikala attieksmi, komanda devās uz informācijas centru un ziņoja, ka vienā stūrī notiek kas neparasts, un jau pēc brīža pie lūdzējiem ieradās apsardze, kas aicināja abus ticīgos doties projām, pretējā gadījumā solot izsaukt policiju.
Viens no apsargiem skaidroja, ka saprot lūgšanās nepieciešamību, taču uzstāja, ka te ir sabiedriskā vieta, kas tam īsti nav piemērota.
Otrajā eksperimenta daļā veikalā “Atrium Azur” lūdzēji centās iekārtoties kādā klusākā vietā, dienesta nišā, kur apmeklētāju plūsma nekādā veidā traucēta netiek. Arī šajā veikalā daži apmeklētāji nepievērsa notiekošajam nekādu uzmanību, citi apstājās, lai nopētītu.
Šeit lūdzēji tika ievēroti jau pēc dažām minūtēm, un jau pēc brīža veikala pārstāve, talkā ņemot apsardzi, iesaistījās sarunā ar lūdzējiem, skaidrojot, ka “šeit to nevar darīt, jūs biedējat mūsu cilvēkus”.
Veikala pārstāve uzstāja, ka šeit lūgties nav atļauts, “jums ir savas mošejas”, “ejiet mājās, dariet”.
“Kāpēc tu man centies iestāstīt, ka tev tieši tajā laikā [jālūdzas], tu savu ikdienu kārto, tu viņu rēķini, līdz ar to tev pēc idejas kā reliģiskam cilvēkam vajadzētu izrēķināt laiku (..) savām lūgšanām, tu varētu to darīt mājās vai kaut kur citur,” savu neapmierinātību lūdzējam pauda veikala pārstāve.
Ar to viss vēl nebija galā. Tirdzniecības centra pārstāvji izsauca arī policistus, kas lūdzējiem lika sekot viņiem, bet apsargs noteica - ja šī nebūtu svētdiena, viss veikals tiktu evakuēts.
Sarunās iesaistījās arī infocentra darbiniece, kura arī uzstāja, ka ticīgajiem jāplāno sava ikdiena un nav jālūdzas publiskajās vietās.
“Tu zini, ka tev pulksten tikos un tikos ir jālūdzas. Tu to vari darīt. Kāpēc tu dari, atnācis sabiedriskā vietā? Cel cilvēkos paniku. Tu zini, kas pasaulē šobrīd notiek. [..] Tu ko gribēji panākt? Būtu kāds jaunietis, kas būtu pret to kustību, viņš tev tur būtu galvu izdauzījis. [..] Tepat veikala pārdevēji, normāli cilvēki, viņi vienkārši uztraucās. Velns parāvis, tu ļoti labi apzinies, ka mēs esam Eiropas Savienības valsts. Tu atnāc publiskā vietā un vienkārši sāc visādu šitādu... figņu,” sašutumu neslēpa darbiniece.
Policija gan lūdzējus neaizturēja, bet tikai pārbaudīja dokumentus, skaidrojot, ka ir saņemts izsaukums, un likumsargiem uz to ir jāreaģē.
