Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (Zaļo un zemnieku savienība) stāsta, ka pilsēta nekādā gadījumā neliek birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai, jo “tas ir ne vien nepieļaujami kaut kādā veidā likt administratīvus šķēršļus, bet tas ir arī kaitīgi, tas ir pat neiedomājami to darīt”.
Bet “Aizliegta paņēmiena” mēģinājums saņemt tirdzniecības atļauju un saskaņot projektu ar būvvaldi izvēršas par bezgalīgu epopeju, turklāt ierēdņu attieksme pret uzņēmējiem nebūt nav tā laipnākā. Rezultāta ir divas izejas – nestrādāt vispār vai strādāt nelegāli.
Četri galdiņi un izkārtne – izskatās pēc būvprojekta
Operācija “Bistro Frics”
Uzdevums: kādi ir izdevumi, sākot mazo biznesu; cik vienkārši un ātri ir saņemt visas atļaujas
Operācijas laikā īstenotais bizness: frī kartupeļu ātrās ēdināšanas uzņēmums, kas tirgo uz vietas pagatavotus frī kartupeļus ar dažādām mērcēm, kafiju, tēju un limonādi.
Operācijas vieta: Jūrmala, Jomas ielas, īrēta mājiņa ar terasi un virtuvi.
Taupības labad mājiņu nolemts atjaunot iepriekšējo krāsojumu, logos ielīmēt dzeltenas līmplēves bistro zīmola krāsā un uzlikt uz tās izkārtni ar nosaukumu. Uz terases - divi cenu dēļi, četri galdi ar krēsliem un saulessargiem.
Operācijas ilgums: Šoreiz nav atkarīgs no veidotājiem, ilga 4 mēnešus
Iesaistīti: Aptuveni 20 cilvēki
Ieraksti ar slēptajām kamerām: Vairāk nekā 100
Jūrmalas pašvaldības eksperte uzņēmējdarbības jautājumos Anete Anna Bernāne topošā bistro pārstāvjiem skaidro, ka vizualizācija ir jāiesniedz obligāti un tāpēc jāierodas būvvaldē. Tad nu mākslinieces zīmētā vizualizācijas skice un nomas līgums nonāk būvvaldē.
Taču pilsētplānošanas nodaļas arhitektes Daces Briedes teiktais gan liecina, ka izvietot uz terases četrus galdiņus, bistro nosaukuma izkārtni, dažus puķupodus un cenrāžus, kā arī ielīmēt nedaudz dzeltenās līmplēves mājiņas logos, nav nekas vienkāršs.
“… Vai tie ir telpiski burti, vai gaismas burti, vai viņi ir kas. Jābūt arī izmēriem un rasējumiem. Nē, nē, nu šitāds te neies cauri," strikti saka Briede.
"Un terase ar visiem galdiem un saulessargiem, un viss tas arī man nav saprotams. [..] Tas izskatās pēc būvprojekta ar sertificētu konservatora slēdzienu,” secina arhitekte.
Kamēr meklē arhitektu, komanda nolemj tomēr atjaunot fasādes krāsu, uzlikt burtus un sakopt terasi. Rosību pamana arī pašvaldības policists. Viņš vispirms mēģina noskaidrot, vai ir visi saskaņojumi, taču, uzzinot, ka bistro vēl nemaz nav sācis strādāt, zaudē par to jebkādu interesi.
Intereses nav arī daudziem arhitektiem, kuriem “Aizliegtais paņēmiens” lūdz sagatavot prasīto būvprojektu - daudzi atsaka, jo nezina specifiskās Jūrmalas prasības. Daži gan ir atsaucīgāki un nosauc iespējamo cenu – aptuveni tūkstotis eiro plus pievienotās vērtības nodoklis, turklāt projekts būšot gatavs tikai pēc pusgada.
Prasīto summu vēl varētu maksāt, bet gaidīt pusgadu nozīmētu neatvērt bistro vasarā, kad ir klienti. Tāpēc atkāpei no operācijas komanda izmanto personīgus kontaktus un pie projekta par aptuveni tādu pašu cenu tiek dažu dienu laikā.
Steigā tiek sameklēta objekta inventarizācijas lieta, apbūves plāns, un rezultātā bistro uzņēmuma rīcībā ir projekts, kurā sīki un smalki, pat centimetros ir norādīts, cik tālu viens no otra stāvēs uz terases galdiņi, cik lieli būs - jeb precīzāk, jau ir - izlikti izkārtnes burti un arī cenrāžu tuvplāni.
Prasības norādītas “nekur” un “ko jūs no manis vispār gribat?”
Kad visi dokumenti iesniegti būvvaldei, tā sola telefoniski paziņot par apstiprināšanu. Taču paiet nedēļa, un, nesagaidot nekādas ziņas, raidījuma komanda nolemj painteresēties par sava projekta likteni.
Jūrmalas pašvaldības eksperte uzņēmējdarbības jautājumos Anete Anna Bernāne apliecina, ka pieteikums saņemts. “Es tā ceru, ka rītā viņu paspēs parakstīt, jā. [..] Bet būtībā jūs varat tirgoties un jūs vienkārši varat tā arī pateikt, ka ir iesniegta atļauja domē un viss. [..] Jūs varat vienkārši teikt, ka atļauja ir iesniegta, un mēs tad viņu vienkārši taisīsim ar atpakaļejošu datumu,” uzņēmējus nomierina Bernāne.
Un tad nu “Bistro Frics” jau tajā pašā dienā tiek atvērts, taču tirdzniecības atļauja “iestrēgst” - atklājas, ka ar apstiprināto projektu vēl nepietiek.
Tagad Bernāne stāsta, ka uzņēmumam izsniegta būvniecības atļauja, “tad pēc tam būvinspektors iet apsekot, vai būvdarbi ir pabeigti”, un iesaka sazināties ar būvvaldi.
Jūrmalas būvvaldes pilsētplānošanas nodaļas vecākā inspektore Aina Birina savukārt nemāk pateikt, kad inspektors varētu apsekot objektu.
“Mēs plānojam savus darbus un mēs nevienam neatskaitāmies, vai mēs šodien, rīt vai parīt, kad mēs veiksim kāda objekta apsekošanu," ierasto kārtību skaidro inspektore.
"Mēneša laikā tiek izskatīts projekts, mēneša laikā tiek arī veikta objekta pārbaude. Lūdzu,” cerības uz skaidrību izkliedē Birina.
Uzņēmēji gaida, bet tirdzniecību neaptur. Paiet viena nedēļa, paiet otra, neviens no būvvaldes nenāk, līdz raidījuma komanda nenociešas un paši iet uz būvvaldi, kur arī satiek to pašu vecāko inspektori Ainu Birinu, kas telefoniski norādīja, lai gaida. Tagad izrādās, ka bija jāraksta iesniegums. Uzņēmējiem tas nebija pateikts, bet tā neesot būvinspektores problēma.
Turklāt izrādās, ka nepietiek arī ar iesniegumu. Vajagot vēl arī īpašus mērījumus, kas apstiprinot, ka realizētais dabā atbilst iesniegtajam projektam. Šādu pakalpojumu sniedzot privātfirmas, arī arhitektu biroji un tas vēl mumsizmaksās aptuveni 500 eiro. Ja to gatavos mēnesi un vēl mēnesi būvvalde izskatīs iesniegumu, tad būs jau ziema. Šoreiz komanda atmet tam visam ar roku, jo sezona būs galā, un tik ilgi strādāt neplāno.
Līdzīgu attieksmi citi pacieš jau ilgi
Izrādās, ka Jūrmalas pilsētplānošanas nodaļa, kurā šobrīd strādā 24 cilvēki, šausmas uzdzen arī citiem Jūrmalas uzņēmējiem. Attieksme esot nievājoša, turklāt regulāri mainoties prasības.
Brīžiem liekas, ka “viņiem nekas nepatīk, laikam viņiem kukuli vajag,” sašutumā atzīst frī kartupeļu biznesa kaimiņi.
“Es šogad tā bļāvu – laikam jums te vajag Āziju un Āfriku un pēdējo latvieti izdzīvot. Šogad āra galdiņus lai izliktu – tur bija vesels stāsts. Katru gadu mēs taču... mēs 14 gadus te jau esam. Un šogad pēkšņi vajadzēja šai te telpai inventarizācijas lietu,” stāsta uzņēmējs.
“Es neko nelegālu nedaru. Nezin, kas nākamgad atkal par brīnumiem būs,” rezumē uzņēmēja.
Daudzi strādājot bez tirdzniecības atļaujas, bet, piemēram, ar kukuļa došanu aicina uzmanīties.
“Nu tā, ja galīgi nevienu nepazīst, labāk nemēģināt. Tas var nākt pašam atpakaļ,” brīdina zinātāji.
“Kaut kad jā, kad es sāku, tad es kaut ko aiznesu viņiem, ne viņiem. Viņi jau arī pie citiem kukuļiem pieraduši, es jau to nevaru maksāt, ko viņi grib…” šāds ir raksturojums administratīvo šķēršļu neesamībai Jomas ielā no pašiem biznesmeņiem.
___
“Aizliegtais paņēmiens” operācija “Bistro “Frics”” no 2.novembra pirmdienās pulksten 19:30 LTV1. Raidījums tiešraidē un pēc ētera skatāms Latvijas Televīzijas mājas lapā www.ltv.lv Piecos raidījumos stāstīs par mazā biznesa uzsākšanu un to, cik daudz naudas tam patiesībā nepieciešams, kur to ņemt; vai iespējams atrast labus darbiniekus; atklās patiesību par kontrolējošo dienestu darbību un korupciju tajos, kā arī par nodokļu slogu mazajiem uzņēmējiem.
LSM aicina uzņēmējus dalīties arī savu pieredzi par saskarsmi ar valsts un pašvaldību iestādēm, prasībām, izmaksām, ierēdņu attieksmi, un ierosināt, ko varētu mainīt, lai atvieglotu mazo uzņēmēju darbību. Rakstiet savas pārdomas komentāros pie šī raksta.
