Bērns bija divreiz tievāks
Sasietā lelle, kas pēdējo dienu laikā paspējusi apceļot internetu, ir Lanas meitas mīļākā rotaļlieta.
Atgriežoties no ārstēšanas Ainažos, meita mēģinājusi sasiet gan mammu, gan vecmāmiņu, zīmējusi sasietus cilvēkus.
Tobrīd meitenei bija 9 gadi. Viņa bija pilnīgi nedzirdīga, ar garīgās attīstības traucējumiem.
"Pirms mēs nokļuvām Ainažos, iepriekšējā mācību gadā meita bija ļoti draudzīga. Viņa palīdzēja tādiem pašiem bērniņiem, palīdzēja saģērbties. Pēc Ainažiem viņa turējās pa gabalu no visiem bērniem, nekomunicēja, mēģināja piesiet visus, ko vien varēja. Mums pagāja tā apmēram gads," stāsta pacientes māte Lana.
Viņa no savas pašlaik jau 12 gadus vecās meitas nekad nav dzirdējusi vārdu "mamma". Meita piedzima priekšlaikus, par viņas dzīvību ilgi cīnījās. Divu gadu vecumā Lana pamanīja, ka bērns kļuvis agresīvs pret sevi. Šis bija pirmais signāls ļoti grūtam posmam nākamo desmit gadu garumā. "Lielākā problēma bija agresija, kas bija vērsta pret sevi," norāda māte.
Lana stāsta - līdz deviņu gadu vecumam psihiatru noteiktais ārstēšanas plāns nebija devis vēlamos rezultātus, tāpēc meitenei ieteica ārstēšanu un rehabilitāciju Ainažos. Mamma stāsta ka viņai bija ieteikts apciemojuma reizēs tikai nodot atvesto, bet bērnu nesatikt, lai lieki nesatrauktu. Lana pildījusi norādījumus un atbraukusi pakaļ bērnam pēc nepilnu trīs mēnešu prombūtnes.
Satikšanās esot izvērtusies pretēja gaidītajai. "Es nodrebēju. Mans bērns vizuāli bija divreiz tievāks, kā bija iepriekš. Viņa no manis izvairījās,"
teica Lana.
Vai nedzirdīgs bērns var dzirdēt mutiskus aizrādījumus?
Arī mājās bērna uzvedība esot bijusi ne tāda, kā agrāk. "Pēdējais, kas satrieca manu sirdi – viņa sāka "Selgas" cepumus mērcēt tējā, un drupačas, kas sabira uz galda, viņa sāka laizīt nost. (..) Es sapratu ka tā ir zīme tam, ka notiek kaut kas nav kārtībā," teica Lana.
Viņa uzzinājusi, ka bērns slimnīcā ticis divas reizes siets pie gultas, jo pārbīdījis mēbeles, un nav reaģējis uz mutiskiem aizrādījumiem – tā bijis rakstīts dokumentos.
Lana retoriski jautā – kā pilnīgi nedzirdīgs bērns var reaģēt uz mutisku aizrādījumu. Ilgi gribējusi sniegt prasību tiesā, pēc tam pārdomājusi. "Tajā brīdī - pirms 3,5 gadiem es biju viena ar savām mātes sāpēm, bērnu ar garīga rakstura traucējumiem. Es sapratu, ka man nav atbalsta. Pret valsti un pret ārstiem man vienai būs grūti cīnīties. (..) Es lūdzu Dievu, lai man palīdz to tā atstāt," atminas Lana.
Mācītājs, kurš dodas uz slimnīcu: Balode ir nomelnota
Mācītājs Andris Vilemsons, kas divas reizes mēnesī dodas uz bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu noturēt bērniem svētbrīžus, plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju uzskata par slimnīcas vadītājas un slimnīcas tīšu vai netīšu nomelnošanu.
"Es pat netaisos saskaitīt, ar cik pacientiem es komunicēju. Man stāsta lietas, ko citiem nestāsta. Es tos pacientus vienu daļu pazīstu. Viņi nāk, man ķeras klāt. Es esmu no tiem cilvēkiem, kurš, no vienas puses, skaitās pie kolektīva, bet tajā pašā laikā esmu tāds, kurš brīvi nāk un brīvi iet. Es nevienam neatskaitos un, manuprāt, es arī kaut ko zinu," norādīja Vilemsons.
"Reāli dzīvē šīs problēmas, kas tiek cilātas, neesmu novērojis. Es vairākus gadus tur strādāju, un man liekas dīvaini – ja ir tik milzīgas problēmas, ka es par viņām nezinātu. To nevarētu tā noslēpt,"
saka mācītājs.
Balode: Darbs slimnīcā nav zelta bedre
Uz laiku atstādinātā slimnīcas vadītāja Ilona Balode norāda – slimnīcā netrūkst māsu, taču to, ka trūkst ārstu, viņa regulāri ziņojusi Veselības ministrijai.
To, ka bērnu psihiatrs slimnīcas pamatdarba laikā, kas ir divas dienas nedēļā, pieņem ambulatori, viņa atbalstījusi. "Paldies Dievam, viņš pieņem šos pacientus ambulatorajā nodaļā, jo arī tā ir ļoti liela problēma valstī, pacientiem jāgaida rindā divus trīs mēnešus. Pēdējos gados arvien vairāk nāk narkoloģiskie pacienti, kuri grib ārstēties," saka Balode.
Viņa noliedz, ka kāda ārstēšanas metode tiktu izmantota nepamatoti vai bērniem slimnīcā trūktu ēdiena. "Tas, ka svarā krītas un tiek turēti badā, tas ir ļoti skaļi teikts. Viss ir pamatots – ēdienkartes un kalorāžas – tiek viss skaitīts un pieskatīts, skatīts un pārbaudīts," pauž Balode. "Es varu pateikt godīgi - šī nav zelta bedre. Ne morāli, ne fiziski. Nekad. Tie cilvēki, kas šeit nav strādājuši un to nezina un kuri nav psihiatri, to nekad nevar iedomāties," saka Balode.
Veselības inspekcija atzinusi, ka slimnīcā nav speciālistu, tāpēc nav iespējams runāt par atbilstošu ārstēšanu, kā arī atzinusi būtiskus pārkāpumus medicīniskajā dokumentācijā un pārkāpumus bērnu fiksācijā pie gultas. Uzsākto lietvedību pret slimnīcas vadītāju Veselības inspekcija sola pabeigt ne ātrāk kā pēc diviem mēnešiem.
Darbinieki prasa Kučinskim atjaunot amatā Balodi
Piektdien, 2. februārī, slimnīcas darbinieki vērsās pie premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība), kurš ir arī veselības ministra pienākumu izpildītājs, ar vēstuli par dakteres Balodes atjaunošanu amatā.
Vēstulē minēts, ka darbinieki kategoriski noraida tiesībsarga Jura Jansona apsūdzības, kuras izskanējušas valsts mērogā par bērnu spīdzināšanu, jo tas esot lielākais apvainojums visiem, kas strādā slimnīcā.
Ārsti arī norāda, ka uz “Ainažiem” bērni tiek nosūtīti ar ārstu psihiatru slēdzieniem, kas norāda uz to, ka bērnu viedoklis būtu jāuztver kritiski. Bieži pacienti tiek atvesti policijas pavadībā agresīvi un naidīgi.
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojs pārbaudē bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži” konstatējis virkni cilvēktiesību pārkāpumu, arī pacientu spīdzināšanu - pacienti par nepaklausību sodīti ar sāpīgām potēm un "fiksāciju" jeb piesiešanu pie gultas. Tāpat pārbaudē ir konstatēts ārstu trūkums, nepietiekams uzturs bērniem un pašu pacientu vardarbība. Iestādes vadība pārmetumus noraida, sakot, ka pārmetumi nav patiesi.
Savukārt "Ainaži" darbinieki uzsver, ka nu viņi ir palikuši vieni un uzsver, ka allaž ir strādājuši emocionāli smagos apstākļos.
