Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai valdībā pieteikts VM sagatavots rīkojuma projekts. Tas paredz pagaidām atteikties no ieceres Latvijā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu.
Pamatojoties uz pirms diviem gadiem apstiprināto koncepciju, VM savulaik iesniedza Saeimā īpašu Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Tas paredzēja veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sasaistīt ar nodokļu nomaksu, kā arī iespēju veikt brīvprātīgus veselības apdrošināšanas maksājumus.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un Zemnieku savienība) lēmumu par koncepcijas atsaukšanu pamato ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertu atzinumu, kura esamība savulaik esot slēpta no sabiedrības.
„Pasaules Veselības organizācija neieteica Latvijai šādu modeli ieviest tāpēc, ka situācijā, kad valsts atvēl veselības aprūpei tikai 3% no iekšzemes kopprodukta un likumā ir aizsargātas vairākas pacientu grupas, kurām valsts garantē pilnīgi visu veselības aprūpi, šāds modelis ir nedzīvotspējīgs. Šāds modelis būtu dzīvotspējīgs, ja valsts atvēlētu veselības aprūpei ap 5%, sākot no 5% no iekšzemes kopprodukta, 4,5% un 5%!” saka Belēvičs.
Viņš atzīst, ka arī pats personiski neatbalsta ideju par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības sasaistīšanu ar nodokļu nomaksu. „Nodokļu nomaksas sasaiste ar veselības aprūpes pieejamību, manuprāt, nav pareiza divu iemeslu dēļ. Ārstu nevar pārvērst par nodokļu kontrolieri," norāda Belēvičs. "Ārstam jānodarbojas ar diagnozes uzstādīšanu, ārstēšanu un profilaksi. Šīs institūcijas - kā Valsts ieņēmumu dienests - ir Finanšu ministrijas pakļautībā un viņi paši varētu veiksmīgi tikt ar savu darbu galā. Mūsu uzdevums ir diagnosticēt, ārstēt un nodarboties ar profilaksi. Otra lieta – mēs nedrīkstam sodīt cilvēkus par to, kādā ekonomiskajā situācijā atrodas mūsu valsts un sabiedrība, atsakot viņiem ārstēšanu,” pauž veselības ministrs.
Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, kura ilgus gadus cīnījusies par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, Veselības ministrijas lēmumu par koncepcijas atsaukšanu uzskata par kļūmīgu soli. „Ar to, ka mēs novilcinām laiku un sistēmu nevirzām kā vienotu likumdošanas aktu, mēs nodarām ļoti lielu ļaunumu kopumā sabiedrības veselībai, jo tas ir vērsts uz to, ka naudas tā saucamās piešprices ir ļoti fragmentāras. Ja valdība lemj iedot kaut kādu naudas summu – vai tie būtu 5, 10 vai 50 miljoni vienreizēji -, tā nav sistēma, veselības aprūpes iestādes nevar plānot savu darbību ilgtermiņā," norāda Circene. "Līdz ar to pacientam arvien vairāk ir jāizmanto maksas pakalpojumi. Es domāju, ka tā ir ļoti liela kļūme, ka tiek virzīta šāda koncepcijas atsaukšana,” viņa pauž.
Circene ir pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk valdība atgriezīsies pie domas par „veselības nodokļa” ieviešanu. Viņasprāt, atteikšanās no šīs ieceres liecina par politiskās drosmes trūkumu. „Goda vārds, es esmu pārliecināta, ka tad, kad būs drosmīgāks ministrs, kurš izpratīs šīs lietas būtību un būs spējīgs pieņemt arī nepopulārus lēmumus, šis likums vienalga tiks pieņemts. Vienreizēji iedotā nauda var aizlāpīt kaut kādu caurumu, bet nedod nozares attīstību. Un to nevar atrisināt nekā citādi, kā tikai ar likumu," pārliecību pauda Circene.
Belēvičs uzskata, ka par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu varēs runāt vien pēc tam, kad valdība, lemjot par turpmāko gadu budžetiem, būs atbalstījusi VM ierosinājumu turpmāko trīs gadu laikā veselības aprūpes budžetu palielināt par vairāk nekā 850 miljoniem eiro. „Mēs no obligātās veselības apdrošināšanas modeļa noteikti neatsakāmies. Mums ir jāsāk pašiem un ar mazumiņu, bet mēs tajā virzienā noteikti iesim," klāstīja Belēvičs.
Ideja par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā tiek apspriesta jau vairāk nekā desmit gadus.
Plašas diskusijas notika vēl pagājušajā gadā. Tad "veselības nodokļa" iespējamajai ieviešanai iebilda gan tiesībsargs, gan arī paši ārsti, tomēr netrūka arī atbalstītāju.
