ĪSUMĀ:
- Pērn pieņemtais likums paredz ieviest pašvaldību referendumus no 2024. gada.
- CVK un PMLP jau iepriekš brīdināja, ka tam trūkst resursu un laika.
- IeM rosināja atlikt pašvaldību referendumu ieviešanu uz 2026. gadu.
- NVO mudināja meklēt risinājumu, rīkot referendumus "uz papīra", nevis atlikt.
-
Saeimas komisija gatavos priekšlikumu referendumus ieviest no 1. septembra.
Pašvaldību referendumu likumu Saeima pieņēma pagājušajā gadā. Pašlaik likums paredz vietējos pašvaldību referendumus ieviest no 2024. gada 1. janvāra. Likums paredz iespēju tos rosināt par konkrētas pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, par pašvaldības rosinājumiem celt publisku ēku vai tādu objektu, kam piemērojams tā ietekmes uz vidi novērtējums.
Referendumu par šiem jautājumiem varēs ierosināt ne mazāk kā 15% no balsotājiem, kuri pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos, bet Rīgā – ne mazāk kā 10% balsotāju. Vietējo referendumu likums paredz arī rosināt domes atlaišanu ar ne mazāk kā 30% no iepriekšējo vēlēšanu sarakstos iekļautajiem balsotājiem. Domi nevarēs atlaist gadu pēc tās sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām.
Problēma šī plāna nodrošināšanā ir kapacitātes un laika trūkums, par ko Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vēstīja jau iepriekš. Par prioritāti atzīta Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana nākamā gada 8. jūnijā. Iepriekšējo vēlēšanu sistēmu vairs neizmantos, jo pērn sāka kriminālprocesu saistībā nepamatotu pārmaksu uzņēmumam "SOAAR," kas izstrādāja un daudzus gadus uzturēja vēlēšanu sistēmas.
Pašlaik prioritāte ir sagatavot elektronisko sistēmu Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisei nākamā gada jūnijā.
Tāpēc rosināts vietējo referendumu ieviešanu pārcelt uz 2026. gadu, skaidroja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.
"Pašvaldību vēlēšanās, kas notiks gandrīz gadu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jau plānota nepieciešamā elektroniskā sistēma. Taču tagad runājam par referendumiem, ko rīkos pašvaldībai. Tam prasām atlikt termiņu. Tā ir tehnoloģiskā problēma, ko nevar atrisināt ātrāk, tas darbs jāizdara labi, un tas prasa vairāk laika.
Mums jāatrisina finansiālās lietas, un absolūti skaidri prioritāte šajā gadījumā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas," uzsvēra Rajevs.
Jauno elektronisko sistēmu nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu. Jauno sistēmu nepieciešams rūpīgi pārbaudīt, lai vēlēšanās nebūtu pārsteigumu, piebilda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieces vietnieks Uldis Apsītis.
"Vēlēšanas notiks 2024. gada 8. jūnijā. Sistēma būs gatava ātrāk, bet tai būs nepieciešams veikt visus testus. Kā minimums, trīs mēnešus. Principā programmatūra būs gatava darbam no 1. jūnija," skaidroja Apsītis.
Šie sarežģījumi nedrīkstētu kļūt par iemeslu divus gadus atlikt tik ilgi gaidīto vietējo referendumu iespēju, uzsver Latvijas Pilsoniskā alianses pārstāve Līna Austra Putāne.
"Lietas būtība ir nodrošināt šo demokrātisko instrumentu, kas jau ļoti sen ir solīts.
Demokrātija ne vienmēr būs ērtākais vai lētākais variants, runājot par digitālās sistēmas ieviešanu, tāpēc varam rast kompromisu un tos ieviest manuālā versijā. Šī ir ļoti svarīga jēgpilnas līdzdalības daļa," pauda Līna Austra Putāne.
"Nevar būt tā, ka, ja mums pēkšņi nav elektroniskās sistēmas, tad valstī nevar notikt ārkārtas vēlēšanas – vienalga vai Saeimas, vai pašvaldību līmenī, vai nacionāla līmeņa referendums, vai pašvaldību referendums," uzsvēra sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka.
Bet Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Uldis Kronblūms aicināja "meklēt risinājumus, jo iedzīvotāji, es te runāju vairāk par Jūrmalu, ir noguruši no nespējas".
Pašvaldību likumā jau ir iestrādāti citi iedzīvotāju līdzdarbības mehānismi – iedzīvotāju padomes, kolektīvie iesniegumi, bet ar to nepietiekot.
"Tas nerisina tās situācijas, kad starp iedzīvotājiem un domi ir ļoti liels konflikts. Un kad iedzīvotājiem, iespējams, iespēja ierosināt domes atlaišanu vai pašvaldību referendumu par stratēģiju ir vienīgais veids, kā paņemt varu savās rokās," norādīja Kažoka.
Deputāti ar vēlēšanu sagatavošanā iesaistīto iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem galu galā vienojās par kompromisu vietējo referendumu ieviešanā, neatliekot to divus gadus, bet līdz rudenim, pastāsta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs.
"Kāpēc 1. septembris, bet ne ātrāk? Jo prioritāte ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, protams, jebkurai programmai primārais ir drošība. Protams, mūsu laikos galvenokārt kiberdrošība. Tā labā ziņa, ka pieteikt referendumu var elektroniski.
Pirmajos gados balsošana referendumā nebūs elektroniski, bet manuāli. Man tiešām priecē, ka vienojāmies un atradām kompromisu," pauda Burovs.
Šādus priekšlikumus Saeimas komisijas sēdē vērtēs trešdien, 1. novembrī.
Līdz brīdim, kad referendumu norise būs nodrošināta elektroniski, iedzīvotāji tā ierosināšanai parakstus varēs vākt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, bet balsošanu referendumā klātienē organizēs attiecīgā pašvaldība. Balsošanai izmantos papīra zīmes.
Taču arī tam iestādēm būtu jāsagatavo divi digitālie rīki – pirmkārt, elektroniski vākt un pārbaudīt parakstus referenduma ierosināšanai. Otrkārt – elektroniskais vēlētāju reģistrs, lai iedzīvotāji pašvaldības referendumā varētu nobalsot sev ērtākajā iecirknī, nevis vienā konkrētā.
Pagaidām gan nav drošas pārliecības, ka to būs iespējams pagūt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols norādīja, ka "tur ir ļoti daudz gabaliņiem jāsaslēdzas, lai to būtu iespējams izdarīt līdz septembrim. Tāpēc šobrīd mēs iesim un uzliksim uz papīra, lai tas būtu reālistiskāk. Tur ir darbs gan deputātiem – veikt likumu grozījumus, gan valsts pārvaldei – veikt tehniskās izstrādes".
Ja ierēdņi līdz 1. septembrim netiks galā ar šo mājasdarbu, tad pašvaldību referendumi varēs notikt arī bez šiem digitālajiem rīkiem. Tikai tas būs neērtāk gan pašvaldībai, gan vēlētājiem. Proti – paraksti par ierosināšanu būs jāvāc uz papīra (attiecīgi ilgāks laiks paies, pārbaudot datubāzēs, vai šis vēlētājs tiesīgs piedalīties pašvaldības referendumā). Bez elektroniskā reģistra iedzīvotāji varēs nobalsot tikai vienā konkrētā iecirknī.
