Saeima pieņem Vietējo pašvaldību referendumu likumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Saeima ceturtdien, 17. martā, trešajā un galīgajā lasījumā atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību.

Likums tika pieņemts ar 70 deputātu balsīm, pret nebija neviens parlamentārietis, kā arī neviens neatturējās.

Tas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Deputāts Māris Možvillo ("Neatkarīgie") gan kritizēja, ka likums stājas spēkā tikai aiznākamgad, bet deputāts Uldis Budriķis ("Konservatīvie") atgādināja, cik ilgi šis likumprojekts virzījās, līdz to šodien pieņem galīgajā lasījumā, tāpēc norādīja, ka "labāk vēlu nekā nekad".

Tas paredz noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā. 

Jaunais likums tiesības ierosināt pašvaldības referendumu noteic 18 gadus sasniegušam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. 

Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu. 

Lai varētu rosināt kāda jautājuma izskatīšanu pašvaldībā, iedzīvotājiem būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu. Plānots, ka to varēs darīt klātienē vai elektroniski portālā www.latvija.lv.

Balsot referendumā varēs klātienē attiecīgajā pašvaldības vēlēšanu iecirknī, izmantojot tiešsaistes vēlētāju reģistru, un elektroniski, izmantojot CVK balsošanas sistēmu.

Iesniedzot attiecīgu iesniegumu, balsot varēs arī balsotāja atrašanās vietā, ja vēlētājs veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ nevarēs ierasties iecirknī. Pašvaldības referendumā plānota arī iepriekšēja balsošana. Paredzēts, ka elektroniski nevarēs balsot par pašvaldības domes atlaišanu.

Likums noteic, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu. Paredzēts, ka balsošana referendumā notiek no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā.

Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādījuši likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Līdz šim pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos varēja organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, informēja Saeimas Preses dienestā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti