Sodus vēlāk mīkstina
Martins Griķis un Sergejs Hodonovičs – divi jaunieši, ko pērn ar cietumsodu notiesāja par spiegošanu un provokācijām Krievijas specdienesta labā. Abi ir bez augstākās izglītības vai profesijas, bija atvērti piepelnīšanās iespējām internetā – bija parocīgs mērķis savervēšanai.
20 gadus vecais Griķis veidoja informācijas avotu tīklu ziņu iegūšanai par Latvijas valsts aizsardzības resoru. Izmantojot saziņas vietni "Telegram", viņš piesaistīja 23 gadus veco Hodonoviču, kurš ieguva izlūkziņas par Gaisa spēku bāzi, kā arī par karavīru un militārās tehnikas pārvietošanos Lielvārdē un Rembatē. Vēl Hodonovičs veica provokācijas, pilsētvidē sazīmējot grafiti, kas radījuši iespaidu par sabiedrībā šķietami valdošu atbalstu Krievijas agresijai.
Vispirms tiesa Griķim piesprieda piecus gadus cietumā, bet Hodonovičam – četrus. Taču šogad apelācijas instancē sods samazināts. Iemesls – atklājies atbildību mīkstinošs apstāklis, proti, apsūdzētie palīdzējuši atklāt kādu citu noziedznieku un viņš saukts pie kriminālatbildības. Noņemts arī viens no atbildību pastiprinošajiem apstākļiem – nozieguma izdarīšana grupā.
"Tā ir tāda juridiska konstrukcija. Ja mums bija viena persona organizētājs un otrs bija izdarītājs, līdz ar to šis noziedzīgais nodarījums bija izdarīts līdzdalībā. Līdzdalība saskaņā ar Krimināllikumu izslēdz konstrukciju "nodarījuma izdarīšana grupā"," skaidroja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Karīna Kazārova.
Rezultātā vienam piespriesta brīvības atņemšanu uz trim gadiem, bet otram – uz diviem gadiem un četriem mēnešiem. Vēl arī probācijas uzraudzība.
Vismaz pieci apsūdzētie aizbēguši
Jaunieši tiesāti vēl pēc iepriekšējās Krimināllikuma redakcijas – pērn decembrī stājās spēkā grozījumi, ko rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Turpmāk sodi par noziegumiem pret valsti būs bargāki. Tas darīts pēc, prezidenta prāt, pārāk maigiem un pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai neatbilstošiem tiesas lēmumiem. Taču ne viņam vienīgajam tiesas spriedumi šķituši neizprotami.
"Mani kā Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieku tiesu lēmumi atsevišķos gadījumos ļoti mulsina. Bieži mums nav saprotami principi, pēc kuriem vadās tiesas, piemēram, piemērojot drošības līdzekļus VDD aizturētajām personām. Ir bijusi virkne personu, kas ir vienkārši tikušas atbrīvotas no apcietinājuma. Notiesātas personas par spiegošanu atbrīvotas. Mums ir vairāki gadījumi, kad cilvēki nekavējoties ir vienkārši aizbēguši no mūsu valsts," iepriekš sacījis VDD priekšnieks Normunds Mežviets.
Pašlaik zināms par vismaz piecu apsūdzēto aizbēgšanu. Pēdējā skaļi izskanēja vēsts, ka aizbēdzis arī Valentīns Frolovs – viņam kā Krievijas militārā izlūkdienesta spiegam piesprieda četrus gadus cietumā, bet vēlāk atbrīvoja pret 30 000 eiro lielu drošības naudu. Vēl starp aizbēgušajiem ir "Baltijas antifašisti" līderis Sergejs Vasiļjevs un viņa līdzgaitnieki.
"Šis ir pārrunāts, atklāti runāšu, Nacionālajā drošības padomē, ko vada Valsts prezidents, un skaidri iezīmējās tas, ka
tiesnešiem ir nepieciešamas speciālas apmācības. Kaut gan vēlreiz atkārtošu, kur tad cilvēki dzīvo? Vai tad viņi neseko tam, kas notiek šeit?"
neizpratni pauda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
Strupišs: Jāpanāk vienota izpratne
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs skaidroja, ka likumā ir noteikti trīs pamati, kādos piemērot apcietinājumu – risks, ka traucēs izmeklēšanai, risks, ka izdarīs jaunu noziegumus, risks, ka izvairīsies no tiesas un izmeklēšanas.
"Lai pamatotu kādu no šiem trijiem, vajag noteiktus faktus, pierādījumus, argumentus. Domstarpības ir par to, ar kādiem faktiem to labāk pierādīt – kurš fakts der, kurš neder.
Ir paredzēts tuvināt abu institūciju pārstāvjus, katram paliekot savas funkcijas ietvarā, lai nonāktu vienotā metodoloģiskā izpratnē," sacīja Strupišs.
"Kad izskan kritika, tad sāk skatīties, kas tur par pamatu. Tad es paņēmu vairākus izmeklēšanas tiesnešu lēmumus, paskatījos dažas lietas, dažus apcietinājuma ierosinājumus, saliku vienu pret otru, tad parādījās tās domstarpības, nesaskaņas. Tas ir pamats, kā nonākt vienotā metodoloģijā, lai gan vieni var darīt savu darbu kvalitatīvi, gan otri," turpināja Strupišs.
Pašlaik organizēts darba seminārs, kurā šo vienoto metodoloģiju apgūs: Valsts drošības dienesta darbinieki, kā labāk argumentēt apcietinājuma pamatojumu, bet izmeklējošie tiesneši – kā to vērtēt.
"Piemēram, kurš no faktoriem, kuram būtu lielāks svars, kuram mazāks svars, kurš arguments pārliecinošāks, kurš mazāk pārliecinošs," paskaidroja Strupišs.
"Tiesnesim ir jāredz arī ģeopolitiskais lauciņš, jo runa ir par pakāpi, kādā ir veikts valsts un sabiedrības apdraudējums. Tā pakāpe ir tā vērtējamā vienība."
Tikmēr Kazārova uzsvēra: "Es nevērtētu citu kolēģu izspriestās lietas, jo man nav ne mazākās informācijas par šajā lietā esošiem nodibinātiem faktiskiem apstākļiem, bet es domāju, ka prezidenta ierosinātie un pieņemtie likuma grozījumi jau paši par sevi ir signāls, ka ģeopolitiskā situācija liek izdarīt secinājumus. Un šis apdraudējums ir būtisks un vērā ņemams."
Patlaban tiesu izskatīšanā ir 24 lietas par noziegumiem pret valsti, tajā skaitā par spiegošanu, par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, par kara noziegumu attaisnošanu. Tomēr, tā kā šie noziegumi izdarīti pirms Krimināllikuma grozīšanas, sodus piemēros pēc tā iepriekšējās redakcijas.
