Par demisiju nerunā
Pagājušajā nedēļā satiksmes ministram, "Progresīvo" pārstāvim Kasparam Briškenam bija saruna ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"). Pēc tam viņa prasīja skaidru risinājumu elektrovilcienu kavējumu jautājumā, un gandrīz uzreiz sekoja paziņojums par uzņēmuma "Pasažieru vilciens" padomes atkāpšanos, kā arī Briškena ierosinātā disciplinārlieta pret Satiksmes ministrijas valsts sekretāri par "Rail Baltica" problēmām.
"Škoda Vagonka" elektrovilcienu problēmas risināmas tuvāko divu mēnešu laikā, vienlaikus ministrs runā par plānu B veco elektrovilcienu kapitālajam remontam. Gan elektrovilcienu problēmām, gan "Rail Baltica" iekavētajam procesam, gan nupat arī "Latvijas pasta" plāniem slēgt vai reorganizēt vairāk nekā 100 nodaļu ir senāka vēsture par esošā ministra pilnvarām, savukārt premjeres rīkojums ministram gan ir skaidra norāde uz problēmām viņa darbā, vērtēja politikas vērotājs Dans Titavs.
"Tā tieši Briškenam par to atbildēt nevajadzētu, bet viņa haotiskā rīcība un nespēja novadīt šos procesus, kas pašlaik notiek, var izsaukt vēlmi pieprasīt ministra demisiju. Tā savukārt var izraisīt izmaiņas koalīcijā. Pirmais solis demisijas pieprasīšanai ir pieprasījums konkrēti rīkoties. Ja premjerei to jau paguva pieprasīt, tātad tās Briškenam nav," sacīja Titavs.
Arī valdības koalīcijā no nozares ministra un ministrijas sagaida konkrētāku rīcību, taču par demisijas pieprasījumu nerunā.
"Es teiktu, ka ir trīs tādi lieli izaicinājumi – "Rail Baltica", jaunie elektrovilcieni un tagad arī "Latvijas pasts". Mēs gribam atbalstīt ministru centienos risināt šīs problēmas, jo skaidrs, ka ne jau viņš ir tās izraisījis, bet saņēmis no pagātnes. Bet mēs sagaidām aktīvu ministra rīcību un skaidru plānu, lai tās risinātu. Katrā ziņā uzskatu, ka koalīcijā darbs ir koleģiāls un arī šīs problēmas varam godīgi apspriest, un ministrs ir apņēmības pilns tās risināt.
Tāpēc es šobrīd neredzu iemeslu jebkādām sarunām par ministra nomaiņu,"
sacīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, kurš ik pirmdienu piedalās koalīcijas sanāksmēs.
Briškens: Problēmas nevar atrisināt, vienkārši atlaižot vadību
Briškens intervijā Latvijas Radio norādīja, ka atbalsta pasta modernizāciju, taču neatbalsta līdzšinējo komunikācijas veidu par pasta reformu. "Stihiskā veidā šī reforma nav tālāk virzāma – ne tādā apjomā, intensitātē, bez cilvēku informēšanas un nenodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību," uzsvēra ministrs. "Nevar vienkārši cilvēkus neinformējot, nenodrošinot viņiem alternatīvu, nodaļas slēgt."
"Latvijas pasta" vadībai ir uzdots meklēt risinājumus, kā reformu realizēt, cilvēkus informējot. Pēc Briškena domām, problēmas nevar atrisināt, vienkārši atlaižot uzņēmuma vadību.
"Problēmas ir daudz sarežģītākas, ir nepieciešama padziļināta sadarbība, lai sasniegtu rezultātu, nevis vienkārši raganu medības," pauda ministrs.
Nepieciešamības gadījumā Satiksmes ministrija gatavo arī iespējamu papildu līdzekļu piešķiršanu "Latvijas pastam", tai skaitā, lai norēķinātos par universālā pasta pakalpojumu sniegšanu, lai "Latvijas pasts" varētu līdzsvarot savu biznesa modeli, nevis "dzīties tikai pēc peļņas", bet pildīt arī sociālās un informatīvās telpas aizsardzības funkcijas.
Uz jautājumu, vai tiek galā ar saviem pienākumiem, Briškens atbildēja: "Jā, man pilnīgi noteikti ir plāns visos uzskaitītajos jautājumos ["Rail Baltica", "airBaltic", "Pasažieru vilciens"], bet skaidrs, ka
4 mēnešos es nevaru savest kārtībā saimniecību, kurā ir ielaistas ilgtermiņa problēmas,
vai tas būtu jautājums par "Rail Baltica" vājo pārvaldību, vai mūsu kartelizētajiem autopārvadājumiem un valstij neizdevīgajiem līgumiem, vai "Latvijas dzelzceļa" līdzšinējo tranzīta atkarību, vai pasta reformu, vai ceļu satiksmes drošību, kur dati ir šokējoši."
Ministrs arī nesaredz būtiskas kļūdas savā līdzšinējā darbā: "Esmu darījis kopā ar savu komandu, iesaistot arī kapitālsabiedrības, lai visi sēdētu pie viena galda un strādātu pie risinājumiem. Tas ir galvenais – koncentrēties uz risinājumiem."
Jācīnās ar sekām
Par neatliekamo rīcību Satiksmes ministrijas pārraudzības jomās runā arī kādreiz ilggadējais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un vēlāk arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Viņš "Latvijas pasta" plānu ar laiku slēgt vai reorganizēt 105 no 176 pasta nodaļām raksturoja kā nepieņemamu.
Līdzīgi rīkoties plānoja arī Matīsa ministra pilnvaru laikā, taču to neatbalstīja, jo īpaši attālākos reģionos pasta nodaļās gan izsniedz pensijas, gan apmaksā rēķinus. Tās masveidā slēgt būtu nepareizi arī tagad, jo īpaši pierobežā, uzsver eksministrs.
Savukārt Briškena citus lielākos neatliekamos pienākumus kādreizējais ministrs raksturoja šādi: "Ja runājam par vilcieniem, tad tā [problēma ir] ilgi vilkusies un tagad ir jācīnās ar sekām. Jautājums ir, cik satiksmes ministrs spējīgs ar šīm sekām cīnīties, lai pasažieriem nebūtu jāsalst mežā aukstos vilcienos. Cik ātri var tikt savesti kārtībā vilcieni, kontakttīkli, gan arī peroni. Tas ir šī brīža krīzes menedžments un tīri viņa atbildība, lai pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tomēr notiktu. "Rail Baltica" problēma arī samilzusi no neizdarības laika gaitā. Šī projekta pamats ir, ka "Rail Baltica" jāsavieno Rīga, tās lidosta ar pārējām Baltijas un Eiropas valstīm. Ja Rīga un lidosta nav iekļauta projektā, tad tā jēga ir maza! Briškenam ar to jātiek skaidrībā, jo tas būtu nepareizi un vienkārši noziedzīgi."
Anrijs Matīss arī piekrita, ka šie primāri satiksmes ministra uzdevumi ir arī visas valdošās koalīcijas atbildība valsts attīstības stratēģijas vārdā.
Transporta nozarē jautājumi saglabājas arī par nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" finanšu stāvokli. Šīs vasaras vidū uzņēmumam būs jāatmaksā pirms pieciem gadiem emitētās obligācijas par 200 miljoniem eiro, bet ar to pārfinansēšanu pagaidām nesokas.
KONTEKSTS:
Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.
Pirmo vilcienu Latvijā saņēma 2022. gada jūnija beigās, bet pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem sāka 2023. gada 15. decembrī.
Drīz pēc tam vairākiem vilcieniem sāka atklāties defekti, un janvāra sākumā viens no jaunajiem vilcieniem apstājās līnijā Rīga–Skulte. Nedienas un jauno vilcienu reisu atcelšana turpinājās arī pēc tam.
Turklāt jaunajos vilcienos nav velonovietņu, kuru ierīkošana varētu izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro.
Šo notikumu rezultātā amatus zaudējusi "Pasažieru vilciena" padome, un 25. janvārī iecelta pagaidu padome.
